pauls šīmanis

By eveliinalin

  • Avoti

    1. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pauls_%C5%A0%C4%ABmanis
    2. https://enciklopedija.lv/skirklis/101522
    3. https://vesture.eu/%C5%A0%C4%ABmanis_Pauls
    4. https://www.latviesi.com/jaunumi/latvijas-pedas-pasaule-pauls-simanis-ieverojams-intelektualis-politikis-un-zurnalists-kurs-parstaveja-minoritates
    5. https://www.historia.lv/personas/simanis-pauls

  • Dzimšanas laiks

    Dzimšanas laiks
    Pauls Šīmanis dzimis 1876. gada 17. (29.) martā Jelgavā jurista ģimenē

  • Mācības uzsākums

    Mācības viņš uzsāka Jelgavas ģimnāzijā, bet vēlāk tēvs viņu nosūtīja uz Vāciju mācības pabeigt Elberfeldē.

  • Universitātes uzsākumi

    1. gadā viņš nokārtoja eksāmenus Ķelnes universitātē.

  • Universitāte

    1. gadā Greifsvaldes Universitātē ar diplomdarbu "Atklāto banku tiesiskais stāvoklis" ieguva Dr. iur. grādu.

  • Darba sākums

    1. gadā viņš Tallinā sāka strādāt par Revalsche Zeitung redaktoru.
  • Period: to

    Laikraksts

    Līdz 1914. gadam viņš šajā laikrakstā publicēja vairāk nekā 600 ievadrakstu. Viņš iesaistījās asās diskusijās ar vācbaltiešu konservatīvajām aprindām, iegūstot atklātus pretiniekus muižniecības un lieltirgotāju aprindās.

  • Precības

    1. gadā P. Šīmanis Jelgavā salaulājās ar vācu aktrisi no Minhenes Šarloti Simonsu.

  • Pirmais pasaules karš

    Pirmais pasaules karš
    Pirmā pasaules kara gados P. Šīmanis kā rezerves virsnieks tika iesaukts Krievijas Impērijas armijā, lielākoties dienēja aiz frontes līnijas Viļņas, Polockas un Daugavpils apkārtnē.

  • Ievēlēšana domē

    Pēc Februāra revolūcijas iestājās Vācu tautības Krievijas pavalstnieku demokrātiskajā partijā un 1917. gadā tika ievēlēts Rīgas domē.
  • Period: to

    Darbības

    Šīmanis devās uz Berlīni, kur 1918.—1919. gadā darbojās kā teātra kritiķis un feļetonists

  • Atgriezās Rīgā

    Atgriezās Rīgā
    1. gadā Šīmanis atgriezās Rīgā. Viņš iesaistījās atjaunotās Vācbaltiešu demokrātiskās partijas darbībā, kļūdams par tās līderi, un atsāka darbu kā Rigasche Rundschau redaktors. Šīmanis kļuva arī par Tautas padomes locekli.
  • Period: to

    Demokrātija

    Liberālis, demokrāts. 1919. - 1933. gadā Latvijas vācbaltiešu kopienas ievērojamākais līderis. Tautas padomes, Latvijas Satversmes sapulces un 1. - 4. Saeimas deputāts.

  • Politiķa karjera

    1. gadā P. Šīmanis uzsāka Latvijas politiķa karjeru, kļuva par Vācbaltiešu demokrātu partijas vadītāju un Vācbaltiešu partiju komitejas priekšsēdētāju, Satversmes sapulces un Rīgas pilsētas deputātu.

  • Saeimas frakcija

    No 1920. gada viņš vadīja Saeimas frakciju — Vācbaltiešu partiju komiteju, kas apvienoja piecas vācbaltiešu partijas.
  • Period: to

    Deputāts

    no 1920. līdz 1925. gadam bija arī Rīgas domes deputāts.

  • Valdes viceprezidents un savienības dibinātājs

    No 1925. gada Šīmanis pārstāvēja vācbaltiešu intereses Eiropas nacionalitāšu kongresa valdē, kā arī bija kongresa viceprezidents. Viņš bija arī viens no Vācu tautas grupu savienības dibinātājiem.

  • Latvijas valdība

    1. gada decembrī Šīmanim uzticēja sastādīt Latvijas valdību, taču viņš no šī piedāvājuma atteicās.

  • Veselības stāvoklis

    1. gadā P. Šīmanis paziņoja par atteikšanos no Saeimas deputāta mandāta un, aizbildinoties ar veselības stāvokli, devās uz sanatoriju Davosā, Šveicē.

  • Politiskās karjeras nobeigums

    P. Šīmaņa politiskās karjeras noslēgumu iezīmēja Ādolfa Hitlera kļūšanu par kancleru Veimāras republikā 1933. gadā. Provācisko aprindu spiediena rezultātā 1933. gada marta beigās P. Šīmanis pēkšņi pameta Latviju un devās uz Mēdlingu, netālu no Vīnes, Austrijā, kur nodzīvoja līdz tās anšlusam 1938. gadā.

  • Eiropas nacionālā izlīguma apvienība

    1. gada janvārī viņš nodibināja Eiropas nacionālā izlīguma apvienību, cenšoties apvienot tās vācu minoritāšu grupas, kas nebija nonākušas nacionālsociālistu ietekmē. Uzturoties Vīnē, Šīmanis daudz laika veltīja arī publicistiskai darbībai.

  • Triju zvaigžņu ordenis

    Triju zvaigžņu ordenis
    P.Šīmanis asi vērsās pret nacionālismu un tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

  • Vācu okupācijas laiks

    1. gadā viņš atteicās pievienoties vācbaltiešu izceļošanai uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā Šīmanis atradās mājas arestā un tikai sava sliktā veselības stāvokļa dēļ netika arestēts. Neskatoties uz to, viņš savā dzīvoklī deva patvērumu vairākiem ebrejiem, tai skaitā vēlākajai kinokritiķei Valentīnai Freimanei.

  • Apglabāts

    Apglabāts
    Šīmanis mira Rīgā 1944. gada 23. jūnijā.

  • Piemiņas plāksne

    Piemiņas plāksne
    1. gada 11. jūnijā Paulam Šīmanim Rīgā Herdera laukumā atklāja piemiņas plāksni.

  • Par pieminekļiem

    1) Pieminekļus var uzstādīt arī kamēr tas cilvēks kuram veido pieminekli ir dzīvs, bet var arī to darīt pēc nāves. Taču ne visiem vaig pieminekļus. Manuprāt, tie jāveido tikai cilvēkiem, kuri ir kaut ko svarīgu izdarījuši savas Valsts labā.
    2) Pieminekļi nav jāuzstāda tikai kapos, to var darīt arī publiskās vietās, piemēram, pilsētās uz ielām vai kādos svarīgos un nozīmīgos namos, tā lai katram būtu iespēja uzzināt par šo svarīgo personu un viņu veiktajiem darbiem.

  • Secinājumi

    Manuprāt, šis darbs bija interesants un noderīgs, jo ir diezgan interesanti uzzināt par citu cilvēku kurus tu nezini darbiem un dzīves stāstiem. Pauls Šīmanis bija Vācbaltiešu demokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Par P. Šīmani es uzzināju tikai pirmo reizi kad meklēju cilvēku par ko veidot šo darbu.