Ita kozakeviča

Ita Marija Kozakeviča

By Sandis

  • Piedzimšana

    Dzimusi 1955. gada 3.jūlijā, Rīgā - uzaugusi poļu un latviešu ģimenē.
  • Period: to

    Latvijas PSR Tautas forums

    Latvijas PSR tautas forums bija padomju laika periodā Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republika (PSR) organizēts sabiedriskais forums. Pastāvēja no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 1991. gadam. Tas tika izmantots kā sabiedrības saziņas līdzeklis, lai paustu publiskas domas un atsauksmes par dažādiem jautājumiem.

  • Mācības I

    Mācības I
    Beigusi Rīgas 11. vidusskolu (1973)
  • Period: to

    Dzīvesbiedrs - Staņislavs Rišards Lipecs

    Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. No 1978. gada līdz 1982. gadam.

  • Solidaritātes biedrība Polijā

    1980: Izveidojās Solidaritātes biedrība Polijā, kas bija spēcīga arodbiedrība un spēlēja nozīmīgu lomu cīņā pret komunistisko režīmu.

  • Mācības II

    Mācības II
    Mācījusies Latvijas Valsts universitātē Filoloģijas fakultātē par franču filoloģijas specialitāti.
  • Period: to

    Darba gaitas I

    Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.

  • M. Gorbačovs - Padomju Savienības vadītājs

    1. gadā Mihails Gorbačovs kļuva par Padomju Savienības vadītāju un sāka reformas, ekonomisko pārstrukturzāciju.

  • Černobiļas kodolavārija

    Černobiļas kodolavārija
    Čornobiļas AES katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī, kodolkatastrofa Čornobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā. Tā radīja nopietnas sekas visā PSRS teritorijā, un arī Latvijā tika veiktas dažādas pasākumu sērijas, lai mazinātu kodolavārijas sekas.

  • Protesti un demonstrācijas

    1. gadā Latvijā notika vairāki protesti un demonstrācijas, kas bija vienas no pirmajām aktīvajām izpausmēm pret Padomju savienību. Notika publiskas diskusijas, sapulces un tika sūtītas vēstules amatpersonām, lai pieprasītu pārmaiņas.

  • Darba gaitas II

    Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizatorēm, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.

  • Latvijas Poļu savienība

    Latvijas Poļu savienība
    1. gadā izveidojās arī Poļu kultūras biedrība, 6. novembrī I. Kozakeviča tika izvēlēta par tās priekšsēdētāju (1990. gada janvārī organizācija tika pārdēvēta par Latvijas Poļu savienību)
  • Period: to

    Latvijas Tautas fronte

    Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1992) Šī kustība centās iegūt neatkarību no Padomju Savienības, veicināt demokrātiju un atjaunot Latvijas neatkarību. Latvijas tautas frontē aktīvi piedalījās dažādu profesiju un sociālo grupu pārstāvji, to starp arī Ita Kozakeviča.

  • Darba gaitas III

    Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta LR Augstākajā Padomē, kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju.

  • Baltijas ceļš

    Baltijas ceļš
    Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika 1989. gada 23. augustā. Kurā aptuveni 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, lai protestētu pret Padomju varu un prasītu neatkarību Baltijas valstīm.

  • Berlīnes mūra krišana

    Berlīnes mūra krišana, kas notika 1989. gada 9. novembrī, bija nozīmīgs notikums pasaules vēsturē un simbolizēja Austrumu un Rietumu bloku sadalījuma beigas. Tas bija pirmais solis pretī Vācijas apvienošanai.

  • Dzīvesbiedrs - Indulis Strazdiņš

    Viņa dzīvoja kopā ar savu vīru - Induli Strazdiņš, kurš bija latviešu matemātiķis, augstskolas pasniedzējs un Atmodas laika politiķis. Pēc Itas Kozakēvičas nāves, viņas vietā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu.

  • Pirmās Latvijas AP vēlēšanas - 1990. gadā

    1. gadā notika pirmās Latvijas Augsts Padomes vēlēšanas, kurās tika pieņemts lēmums par neatkarības deklerāciju un neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu.

  • "Sievieti Latviju"

    "Sievieti Latviju"
    1. gada jūnijā Cēsis Itu Kozakēviču nominēja par gada "Sievieti Latviju".
  • Period: to

    Latvijas Republikas Augstākā Padome

    Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990. gada līdz 1993. gadam. Tā nodarbojās ar likumdošanas procesu, izstrādājot un pieņemot likumus. Tai bija nozīmīga loma Latvijas valsts neatkarības atgūšanā - 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

  • Nāve

    1. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferencē, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas. Apglabāta Rīgas Miķeļa kapos.

  • Piemiņa

    Piemiņa
    Pēc viņas nāves 1991. gadā, Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu.

  • Pieminekļa simbolika

    Uz pieminekļa ir attēlots ūdens vilnis, tas ir būtisks simbols, jo ūdens bija tas, kas paņēma Itu Kozakeviču - 1990. gadā 28. oktobrī apmeklējot Itāliju, viņa noslīka peldoties Tirēnu jūrā. Uz pieminekļa ir arī attēlots dzintars, tradicionāli dzintars kalpoja kā pašapziņas talismans. Tas simbolizē arī gudrību un izturību, gluži kā Ita Kozakēviča.

  • Piemiņa

    Piemiņa
    Itai Kozakevičai veltītā pieminekļa autors ir Romualds Gibovskis. Piemineklis tapis ar Polijas finansiālu atbalstu un uzstādīts skvērā pie Jēkabpils tilta pār Daugavu. Piemineklis uzstādīts 2022. gada decembrī. Daudzajiem Itas Kozakēvičas cienītājiem turpmāk ir radīta iespēja apliecināt savu cieņu, aiznesot ziedus, un pateikt paldies par viņas devumu Latvijai.

  • Filma - "Mana brīvība"

    Filma - "Mana brīvība"
    Itas Kozakēvičas dzīvesstāsts ir iedvesmojies Ilzi Kungu Melngaili radīt filmu - "Mana brīvība"

  • Pieminekļi jāuzstāda pēc cilvēka nāves

    Uzskatu, ka pieminekļus ir jāuzstāda pēc nāves, tādējādi godinot cilvēka ieguldījumu un piemiņu. Tomēr daži cilvēki uzskata, ka labāk pieminekli uzstādīt dzīves laikā, lai cilvēks varētu piedalīties un redzēt to pirms nāves. Latviešu dzejnieka Raiņa nāves gadā tika uzbūvēts piemineklis, lai godinātu viņa ieguldījumu latviešu kultūrā. Uzskatu, ka labāk ir ļaut pieminekli uzstādīt tuviniekiem, tādējādi godinot un izrādot cieņu pēc aiziešanas.

  • Pieminekļi jāuzstāda arī publiskajā telpā

    Uzskatu, ka arī pieminekļus ir jāuzstāda publiskajā telpā. Kapos pieminekļi var kalpot kā piemiņas vietas, savukārt publiskajā telpā tie var būt, lai atzīmētu vēsturiski svarīgas personas vai notikumus, kas ir nozīmīgi plašākai sabiedrībai. Piemēram, Raiņa piemineklis, Raiņa parkā Jelgavā ir publisks. Tas simbolizē Raiņa ieguldījumu latviešu literatūrā un kultūrā. Līdz ar to uzskatu, ka publiskās telpas pieminekļi godina nozīmīgas personas vai notikumus, atgādinot par mūsu vēsturi un vērtībām.

  • Secinājumi

    Ita Kozakēviča ir bijusi nozīmīga personība mūsdienu kultūras un izglītības jomā. Viņas dzīve ir bijusi veltīta latviešu literatūras un mākslas popularizēšanai, veicinot kultūras saglabāšanu un attīstību. Viņa bija LRAP deputāte, Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja, kā arī viņa piedalījās poļu skolu organizēšanā. Viņas ieguldījums ir jūtams vēl šodien, pateicoties viņas iesaistei, 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

  • Izmantotie avoti I

  • Izmantotie avoti II

  • Izmantotie avoti III