Asdasdasd

Gunārs Astra

By Haralds

  • Dzimšana

    Gunārs Astra dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā Elzas un Lariona Astru ģimenē. Ģimene pie sava skaistā uzvārda tikusi latviskojot tēva dzimtas uzvārdu Astratjevs. Gunāra tēvs Larions Astratjevs cēlies no Maskavas forštates krievu vecticībnieku ģimenes, taču māte zēnus audzināja latviskā garā.

  • Pamatizglītības iegūšana

    Mācības veica Rīgas pilsētas 48. pamatskolā.
  • Period: to

    Darbs VEF

    Sāka strādāt rūpnīcā VEF, sākumā par montāžas tehniķi, vēlāk par remonta strādnieku.

  • Vidējā izglītība

    Mācības veica Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā ar radiotehniķa kvalifikāciju.

  • Paaugstinājums VEF

    Pēc tehnikuma pabeigšanas 1952. gadā viņu rūpnīcā VEF paaugstināja par inženieri–konstruktoru, vēlāk – par vecāko inženieri–normētāju.
  • Period: to

    Studijas

    Īslaicīgi studēja Vissavienības Juridiskā neklātienes institūta Latvijas filiālē.
  • Period: to

    Dienēšana

    Tika iesaukts dienestā Padomju armijā.

  • Paaugstinājums VEF

    Tika iecelts par Radio ražošanas ceha meistaru.

  • PSR VDK

    Pēc nepilnīgām ziņām, Latvijas PSR VDK informāciju par G. Astru sāka vākt no 1956. gada jūnija līdz oktobrim. Diemžēl šo ziņu saturs un vākšanas iemesls pagaidām nav zināms.

  • Pirmās laulības

    Pirmās laulības
    Aprecēja savu pirmo sievu Gunu Lambergu.

  • Paaugstinājums VEF

    Tika paaugstināts par ceha nodaļas vadītāju un ceha priekšnieku vietnieku.

  • Darba pamešana VEF

    Lai turpinātu darbu rūpnīcā, no viņa pieprasīja iestāšanos komunistiskā partijā. Šī fakta dēļ, G. Astra aizgāja no darba VEF.

  • Augstākā izglītība

    Iestājās Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultātes Angļu valodas nodaļā, kur mācījās attālināti.

  • Tikšanās ar ASV diplomātiem

    G. Astra ar saviem paziņām vairākkārt tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) diplomātiem, kas bija atbraukuši uz Rīgu, un tādēļ 1958. gada martā Latvijas PSR VDK uzsāka G. Astras “operatīvo izstrādi”. Šajā laikā G. Astra gan atkārtoti tikās ar ASV diplomātiem, gan sarakstījās ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan klausījās ārzemju radio raidījumus, kā arī kolēģu un paziņu vidū vairākkārt izteica neapmierinātību par Latvijas rusifikāciju un dažādām PSRS problēmām.
  • Period: to

    Augstākā izglītība

    Tika pārcelts uz Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, kur līdz arestam 1961. gada februārī neklātienē studēja angļu valodu.

  • Darbs (A.Popova Rīgas radio rūpnīca)

    No gada marta līdz septembrim G. Astra strādāja A. Popova Rīgas radio rūpnīcas Darba rīku cehā par 1. kategorijas vecāko inženieri–konstruktoru.
  • Period: to

    Darbs (A. Popova Rīgas radio rūpniecība)

    Viņš bija Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Skaņu un gaismas uzskates laboratorijas laborants.

  • Pirmais arests

    Pirmais arests
    Latvijas PSR VDK darbinieki veica kratīšanu G. Astras dzīvoklī un nākamajā rītā viņu arestēja. VDK G. Astru apsūdzēja par “dzimtenes nodevību” un “pretpadomju aģitāciju un propagandu”, par ko Baltijas kara apgabala Kara tribunāls 1961. gada oktobrī notiesāja G. Astru uz 15 gadiem ieslodzījumā.
  • Period: to

    Soda izpilde

    Piespriestā soda laika lielāko daļu viņš izcieta Dubravas “labošanas darbu kolonijā” Mordovijas Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (APSR).
  • Period: to

    Soda izpilde

    Kopā ar vairākiem simtiem citu politieslodzīto viņš tika pārvietots turpmākai soda izciešanai uz “labošanas darbu iestādi–36” Permas apgabalā.
  • Period: to

    Darbs ("Straume")

    Pēc pirmās atbrīvošanas no ieslodzījuma, no 1976. gada aprīļa līdz 1978. gada janvārim, G. Astra strādāja rūpnīcā “Straume” par elektromontieri.

  • Atbrīvojums no ieslodzījuma

    Atbrīvojums no ieslodzījuma

  • Mātes pēdējie novēlējumi

    Mātes pēdējie novēlējumi
    Gunārs Astra pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Harija Astras mājās klausās magnetafona ierakstu ar mātes Elzas pēdējiem novēlējumiem viņam. Ogre, 1976. gads.

  • Otrās laulības

    Otrās laulības
    Īsi pēc soda izpildes, G. Astra apprecējās ar Hertu Līviju Vagali. Pirms šī viņi bija sarakstījušies ar vēstulēm.
    Attēlā redzams G. Astra ar savu sievu Līviju un dēlu Kristapu 1988. gadā.

  • Dēla piedzimšana

    Bērns tika ļoti gaidīts, īpaši laimīgs par dēla piedzimšanu bija Gunārs. Diemžēl dēls Kristaps piedzima nevesels, vēlāk apstiprinājās aizdomas par Dauna slimību. Tas bija smags trieciens abiem vecākiem. Kad bērnam bija trīs mēneši, vecāki viņu aizveda uz Maskavu pie speciālistiem. Gunārs bija sazinājies ar bijušajiem lēģeru biedriem, un viņi nokārtoja, ka Kristapam uztaisa analīzes visaugstākajā – gēnu līmenī.
  • Period: to

    Darbs (Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca)

    No 1978. gada februāra līdz 1979. gada decembrim viņš strādāja Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas Tehniskās kontroles nodaļā par elektroaparātu komplektēšanas kontrolieri.

  • Brīdinājums

    Visu laiku, kopš atbrīvošanas no ieslodzījuma, G. Astra atradās pastāvīgā VDK uzraudzībā un 1979. gada 11. decembrī viņam tika izteikts oficiāls “brīdinājums” par to, ka viņa darbības “var kaitēt valsts interesēm”.
  • Period: to

    Darbs

    No 1980. gada februāra līdz 1983. gada septembrim G. Astra bija Rīgas ceļu pārvaldes Kirova rajona (no 1981. gada decembra – Proletāriešu rajona) 1. kategorijas ceļu strādnieks.

  • Otrais arests

    Otrais arests
    1. gadā Gunāru Astru arestēja un gada beigās tiesāja par "pretpadomju" literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Tiesa G. Astram piesprieda septiņu gadu ieslodzījumu sevišķa režīma kolonijā, piecus gadus nometinājumā, kā arī atzina par sevišķi bīstamu recidīvistu.

  • "Pēdējais vārds"

    Savu "Pēdējo vārdu" izteica šādi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku." Tas uzskatāms par drosmīgāko, atklātāko un izteiksmes ziņā spēcīgāko šāda veida daļēji publisko uzstāšanos Latvijā no 20 gs. 60. gadiem līdz 80. gadu otrajai pusei. Tas ir daudzkārt publicēts presē un citos masu saziņas līdzekļos, nereti tiek citēts dažāda veida sacerējumos un publiskās runās.
  • Period: to

    Atbrīvošanas aicinājumi

    1986.–1987. gadā G. Astras radi, domubiedri u. c. cilvēki sagatavoja un izplatīja vairākus PSRS un citu valstu politiķiem adresētus aicinājumus par G. Astras atbrīvošanu.

  • "Gunāra Astras atbrīvošanas komiteja"

    1. gada vasarā tika izveidota "Gunāra Astras atbrīvošanas komiteja"

  • Soda samazināšana

    1. gada decembrī PSRS Augstākā tiesa nolēma G. Astram piespriesto ieslodzījuma laiku samazināt līdz pieciem gadiem, bet nometinājumu atcelt.

  • Akcija par Gunāra Astras atbrīvošanu

    1. gada 19. decembrī pie Latvijas PSR Augstākās tiesas ēkas Rīgā notika akcija ar prasību atbrīvot G. Astru, kuru varas pārstāvji vardarbīgi pārtrauca un dalībniekus aizturēja.

  • Darbs (Puķu audzēšana un tirdzniecība)

    Rūpējoties par pienācīgu iztiku, pievērsās tulpju audzēšanai – savās mājās Lucavsalā ierīkoja pamatīgu siltumnīcu, puķu audzēšana pamazām ieguva vērienīgus apmērus. Darbs nebija viegls, bet deva labu peļņu. Paziņas gan ieteica Gunāram tik ļoti nenodzīt sevi ar darbiem, bet viņš atbildēja, ka citādi nevar, jo jānodrošina ģimenei laba iztikšana.

  • Atbrīvošana no ieslodzījuma.

    Atbrīvošana no ieslodzījuma.

  • Pēc atbrīvošanas dzīve un saslimšana

    Pēc atbrīvošanas G. Astra pakāpeniski sāka iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, kā arī atjaunot ģimenes saimniecību. 1988. gada 1. martā, dodoties uz Ļeņingradu tirgot puķes, G. Astra pēkšņi saslima. Viņš tika ievietots slimnīcā, vēlāk pārvietots uz kara hospitāli, kur viņam veica sirds operāciju. Slimošanas laikā ārstu noteiktās diagnozes vairākkārt mainījās, savukārt pēcnāves ekspertīzē neatkarīgi ārzemju speciālisti netika pielaisti.

  • Miršana

    Mīklainie G. Astras nāves apstākļi radīja aizdomas, ka VDK viņu noindēja, taču oficiāli pierādīta šī versija nav.

  • Apbedīšana un bēres

    Apbedīšana un bēres
    Gunāru Astru apglabāja Rīgā, II Meža kapos.
    G. Astras bēres bija viens no būtiskākajiem notikumiem, kas pagrieza psiholoģisko atmosfēru tādā virzienā, ka cilvēka sāka uzdrīkstēties noticēt, ka Latvija varētu iegūt neeatkarību. 10 000 cilvēki, kas personīgi aizbēra Gunāra kapu. Šis bija viens no pirmajiem notikumiem, kur tika publiski izmantots Latvijas karogs un Latvijas himna.

  • Piemineklis (1)

    Piemineklis (1)
    1. gadā 22. oktobrī Meža kapos tika atklāts Gunāram Astram veltīts piemineklis "Gunārs Astra 1931-1988", kuru veidojis mākslinieks Raimonds Muzikants un arhitekts P. Štokmanis. Vienīgais teksts uz pieminekļa ir "Gunārs Astra 1931-1988". Piemineklī redzamas važas ap viņa rokām, kas simbolizē viņa vairākkārt apspiesto viedokli. Šis noveda viņu līdz teju 20 gadiem cietumā. Piemineklis ir veidots par godu visiem G. Astras sasniegumiem.

  • Piemiņas plāksne

    Piemiņas plāksne
    Plāksni atklāja Edvīns Kalniņš 2014. gadā Lucavsalā, Lucavsalas ielā 30 G. Astras mājās. Uz plāksnes ir attēlots viņa "Pēdējais vārds".

  • Piemineklis (2)

    Piemineklis (2)
    Piemineklis "Nebaidies!" atrodas Rīgā, Baumaņa skvērā, pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Piemineklis ir sadalīts divās daļās- vertikālajā daļā ar galvu un horizontālajā daļā ar rokām. Vertikālā attēlo garīgo, imperatīvo, drosmīgo un cēlo pusi. Savukārt, horizontālā daļa reprezentē G. Astras izdarītos darbus izmantojot iepriekš minētās vērtības. Tēlnieks-Gļebs Panteļējevs.

  • Piedzīvotie notikumi Latvijā (4)

    1. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas.

  • Piedzīvotie notikumi pasaulē (3)

    Cilvēktiesību kustība:
    1960. un 1970. gados notika plašas cilvēktiesību kustības,
    kas cīnījās pret diskrimināciju un vardarbību, it īpaši ASV un
    citur.

  • Piedzīvotie notikumi pasaulē (1)

    Otrais pasaules karš (1939-1945):
    Otro pasaules karu G. Astra pieredzēja savā bērnībā, kas
    ietekmēja daudzu cilvēku dzīves un pārmaiņas pasaules
    kartē.

  • Piedzīvotie notikumi pasaulē (4)

    Pirmie cilvēku soļi uz Mēness (1969):
    1969. gadā tika veikti pirmie cilvēku soļi uz Mēness, kas bija
    svarīgs brīdis cilvēces vēsturē.

  • Piedzīvotie notikumi pasaulē (2)

    Berlīnes mūra celšana (1961) un krišana (1989):
    Berlīnes mūris simbolizēja Aukstā kara dalījumu, un tās
    celšana un krišana bija svarīgi pasaules notikumi.

  • Pieminekļu uzstādīšana pēc nāves

    Pieminekļus vajadzētu uzstādīt pēc nāves, jo tā ir laba piemiņa cilvēka padarītajiem darbiem un sasniegumiem. Tie sniedz iespēju saglabāt un dalīties ar pieminekļa subjektam svarīgu vēstījumu vai atmiņām. Šie simboli var kalpot kā svarīgs sabiedriskais un kultūras elements, uzsvērt cilvēku ieguldījumu un mantojumu, tādējādi veidojot stiprākas saites starp pagātni un tagadni.

  • Pieminekļu uzstādīšana publiskās vietās

    Tie veido vēsturisku un kultūras mantojumu, kas sniedz ieskatu pagātnē un palīdz saglabāt kolektīvās atmiņas. Pieminekļi publiskās vietās var kalpot kā izglītojošs līdzeklis, atspoguļojot svarīgus notikumus vai personības, kas ietekmējušas sabiedrību. Šādi veidojas daudz biežāk sastopama kultūras apmaiņa. Šie objekti kalpo arī kā tikšanās vietas. Pieminekļi publiskās vietās piedāvā vietu, kur cilvēki var pieminēt un dalīties ar kopīgām vērtībām.

  • Piedzīvotie notikumi pasaulē (5)

    Televīzijas un informācijas revolūcija:
    20. gadsimta otrajā pusē attīstījās masu mediju un
    televīzijas tehnoloģijas, kas ietekmēja informācijas plūsmu
    un cilvēku uztveri par pasauli.

  • Piedzīvotie notikumi Latvijā (3)

    Sarkano pūļa sacelšanās (1950):
    1950. gadā Latvijā notika sacelšanās pret Padomju varu un
    kolektivizācijas politiku, kas izraisīja represijas un politisko
    nemieru.

  • Secinājumi par G. Astru (Otrā puse)

    Viņa uzskats par demokrātiju ietver cilvēku līdztiesību, sabiedrības dalību politiskajā procesā un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanu. Gunārs Astra daudziem palicis atmiņā kā nesalaužams ideālists, ar morāli stingru stāju – cilvēks, kas spējis nesaliektu muguru izturēt vissmagākos likteņa pārbaudījumus, kļūstot par pretošanās simbolu padomju okupācijai.

  • Piedzīvotie notikumi Latvijā (5)

    Atmodas kustība (1986-1991):
    Pirms Gunāra Astras nāves notika Atmodas kustība, kas bija
    ievērojams sabiedrības mobilizācijas un neatkarības
    atjaunošanas process.

  • Piedzīvotie notikumi Latvijā (2)

    Staļina represijas un deportācijas (1940-1953):
    Šajā laikā notika masveida represijas pret iedzīvotājiem, un
    daudzi tika deportēti uz Sibīriju vai tika apspiesti.

  • Piedzīvotie notikumi Latvijā (1)

    Padomju okupācija (1940-1941, 1944-1991):
    1940. gadā, kad Gunārs Astra bija deviņgadīgs, Latviju
    okupēja Padomju Savienība.
    Pēc īsa laika Vācijas okupācijas, 1944. gadā Padomju
    armija atkal ieņēma Latviju, un tā palika okupēta līdz 1991. gadam.

  • Secinājumi par G. Astru (Pirmā puse)

    Gunārs Astra ir ļoti drosmīgs cilvēks, kas iedvesmoja visu tautu. Viņš neļāva valdības uzskatiem apklusināt savas patiesās domas un Gunāra "Pēdējais vārds" ietekmēja cilvēkus visā pasaulē. Gunārs Astra bija Latvijas balss sarežģītos laika periodos. Latvijas patiesajai gribai viņš ir upurējis 20 gadus savas dzīves.

  • Izmantotā literatūra

    1)Gints Zelmenis "Gunārs Astra". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/130471-Gunārs-Astra (skatīts 10.12.2023).
    2)Dina Gailīte "Gunārs Astra". Timenote.
    https://timenote.info/lv/Gunars-Astra (skatīts 10.12.2023).
    3)Gints Zelmanis "Gunārs Astra". Virtuālā izstāde.
    https://www.archiv.org.lv/astra/index.php?id=102 (skatīts 10.12.2023).
    4)Liene Laviņa "Astra". Dokumentālā filma (17.11.2023).