-
Fridriha Vēsmaņa piedzimšana
Kārlim un Lībei, Vesmaņu ģimenē, Rundāles pagastā piedzimst Fridrihs Vēsmanis. -
Period: to
Mācības Rundāles pagasta skolā
Mācījies Rundāles pagastskolā. Pilnībā apguva gan krievu, gan vācu valodu. -
Period: to
Mācības Jelgavas ģimnāzijā
F. Vesmanis mācijās Jelgavas ģimnāzijā, kur bija vienīgais latviešu tautas pārstāvis. Latviešu valoda netika mācīta, taču, 1867. g. 2. februārī, ģimnāzijā tika noorganizēts literārisks pulciņš latviešu valodas, latviešu literatūras un Latvijas vēstures studijām. -
Iestājās Pēterburgas universitatē
Iestājās Pēterburgas universitatē- Juridiskajā fakultatē. -
Period: to
Tiek apcietināts
F. Vesmani apcietina Pēterburgā par jaunstrāvnieku ideju atbalstīšanu. Pēc atbrīvošanas turpina mācīties universitātē. -
Tiek izlegts no universitātes
F. Vesmanis tiek izslēgts no universitātes un izsūtīts no pēterburgas par piedalīsanos studentu nemieros. -
Emigrē uz lielbritāniju, lai izbegtu no cietumsoda.
F. Vesmanim piesprieda cietumsodu, 5 mēnešus, un policijas uzraudzību uz trīs gadiem. Viņš emigrēja uz Londonu, lai izvairītos no soda. Lielbritānijā apgūst burtliča amatu. -
Atgriežās no emigrācijas
Atgriezās no emigrācijas, un pats aizgāja uz policiju, lai izciestu piespriesto sodu. -
Atbrīvo no cietuma
F. Vesmani atbrīvo no cietuma, un nosūta uz nometinājumu, policijas uzraudzībā, Šauļos. -
Martā nelegāli aizbega uz Rīgu no nometinājuma.
-
13. Janvāra revolūcija
- Janvāra revolūcija sākās 1905 gadā, un beidzās 1907 gadā.
-
Atļauj legāli dzīvot Latvijā
Imperātora Nikolaja II izdotais "Oktobra manifests" ļāva legāli F. Vesmanim dzīvot Latvijā. -
Apprecās
F.Vesmanis apprecās ar Beru Krisoni 1907. gada maijā. -
Period: to
Atjauno mācības universitātē.
Atjauno mācības Pēterburgas universitātē Juridiskajā fakultātē 1907. gada janvārī, un pabeidz iestādi 1909. gada maijā. -
Sāk strādāt par zvērinātā advokāta palīgu
Sāk strādāt par zvērinātā advokāta palīgu Jelgavā 1909. gada maijā. -
Period: to
Pirmais Pasaules karš
-
Evakuvējās uz Pēterburgu
Evakuvējās uz Pēterburgu 1915. gada vasarā, Pirmā Pasaules kara dēļ. -
Period: to
Iestājās latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā
Iestājās latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā. Viņš strādāja par budžeta nodaļas vadītāju no 1915. gada novembra līdz 1917. gada novembrim. -
1918. gada aprīli atjaunoja zvērināta advokata praksi Jelgavā.
-
Latvijas Republikas proklamēšanas diena
-
F. Vesmanis tiek icelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli.
-
Period: to
Tiek ievēlēts par Jelgavas domes preikšsēdētāju
-
Period: to
Kļūst par Latvijas Senāta locekli
-
Latvija kļuva par Tautu Savienības dalībvalsti.
-
Period: to
Kļūst par 1. Saeimas deputatu
F. Vesmanis bija 1. Saeimas deputats, ievelets no LSDSP. -
Ievēlēts par Satversmes sapulces locekli
-
F. Vesmani ievēleja par 1. Saemas pirmo priekšēdētāju.
-
Period: to
Latvijas Republikas arkartējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
Strādā par Latvijas Republikas arkartējo sūtni un pilnvaroto ministru Lielbritanijas un Ziemelirijas Apvienotajä karaliste. -
F. Vesmanis tiek apbalvots ar trīs zvaigžņu ordeni.
-
Period: to
Latvijas Senāta senators
-
Ulmaņa apvērsums
-
tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts.
-
Otrā Pasaules kara sākums
-
PSRS anektē Latviju
-
Sievas nāve
F. Vesmanis ar savu sievu tiek arrestēti un deportēti uz nometnēm sibīrijā. Berta Vesmane bija smagi saslimusi izsūtīšanas laikā un nomira vilcienā. -
Pirmā masu deportācija uz Sibīriju
-
Fridriha Vesmaņa nāve
Nomira soda nometnē, PSRS, Pernas novadā. -
Izmantotā literatūra.
4.Timenote. Fridrihs Vesmanis. pieejams: https://timenote.info/lv/Fridrihs-Vesmanis-15.04.1875
Skatīts: 08.12.2023.
5.Valdis Klišans. Nacionālā enciklopēdija. Latvija. pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/121992-Latvija Skatīts: 07.12.2023. -
Izmantotā literatūra
1.Ēriks Jēkabsons. Nacionālā enciklopēdija. Fridrihs Vesmanis. pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/173259 Skatīts: 07.12.2023.
2.Putiķis G. (2018). Jelgavas ģimnāzistu dzīvesstāsti un viņu devums Latvijas valstij. Jelgava: Jelgavas tipogrāfija. 52-53 lpp.
3.Saeima.lv . Fridrihs Vesmanis. pieejams: https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/fridrihs-vesmanis-1 Skatīts: 07.12.2023. -
Vai pieminekli ir jāuzstāda pēc nāves?
Es piekrītu, ka pieminekli var uzstādīt pirms vai pēc nāves. Mirušam cilvēkam stāda pieminekli, lai izteikt cieņu un atcerēšanos par mirušo. Manuprāt, cilvēks ir pelnijis pieminekli arī pirms nāves, kad ir izdarijis kādu varoņdarbu vai devis labumu savai tautai, lai atcerētos personības labumu. -
Secinājums.
Fridrihs Vesmanis ir ļoti svarīgs cilvēks Latvijas vēsturē, jo vienmēr atbalstija un palīdzēja savai tautai. Bija izcila juridiskā persona, un bija Latvijas 1. saeimas pirmais priekšsēdētājs, diplomāts, senators, kā arī ir saņēmis trīs zvaigžu ordeni. -
Vai pieminekļi ir jāuzstāda tikai kapos, varbūt arī publiskā vietā?
Pieminekļus, kas godina personas vai kalpo kā atgādinājumi par nozīmīgiem notikumiem, var uzstādīt sabiedriskās vietās, kā arī kapos. Publiskie pieminekļus vajag publiskās vietās, jo tas var būt veids, kā kopiena informē par savu atmiņu un identitāti.