-
Piedzimšana
Fēlikss Cielēns piedzima Ādažu pagastā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, 1888. gada 7. februārī -
15 gadi
Jau no 15 gadu vecuma F. Cielēns iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā, piedalījās slepenās sanāksmēs un revolūcijas laikā bija aktīvs mītiņu runātājs un kaujas grupu loceklis. -
LSDSP
- gadā Fēlikss Cielēns iestājās LSDSP
-
1905. gada revolūcija Latvijā
F. Cielēns piedalījās 1905. gada revolūcijā, piedalījās vairākās kaujās. -
Arests
- gadā, nepiedaloties tiesas procesā, tika aizmuguriski notiesāts uz nāvi. Tā paša gada janvārī kopā ar Marģeru Skujenieku un Voldemāru Salno tika arestēts. Atbrīvots par naudu. Bijis propagandists Rīgas un Pēterburgas sociāldemokrātu organizācijās.
-
Period: to
Juridiskajā fakultātē
No 1906. līdz 1910. gadam studējis Pēterpils Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc tam vairākus semestrus mācījies Sorbonnā -
1910. gadā devies uz Rietumeiropu
- gadā devies uz Rietumeiropu, dzīvojis Briselē, Bernē, Parīzē un citās pilsētās. Lietojot dažādus pseidonīmus (F. Cinis, Cis F. Cns, u.c.) veidojis rakstus par starptautisko politiku laikrakstos "Arodnieks", "Jaunā Dienas Lapa", "Jaunais Vārds", "Domas", u.c.
-
Laulības
- gada 9. jūnijā Parīzē salaulājās ar Maiju Eliasu.
-
Atgriešanās uz Pēterburgu
- gada rudenī atgriezies no emigrācijas un ieradies Pēterburgā.
-
Sibīrija
- gadā pārcēlies uz Sibīriju, kuras Latviešu Nacionālā padome viņu nosūtīja uz Parīzi piedalīties Latvijas delegācijas sastāvā Parīzes miera konferencē.
-
Atgriešanās
Atgriezies 1919. gada augustā. Kādu laiku strādājis Ārlietu ministrijā par padomnieku. LSDSP deleģēja Cielēnu darbam Tautas padomē — Latvijas Republikas pagaidu parlamentā. -
Satversmes sapulce
- gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojies ārlietu, juridiskajā un Satversmes komisijā.
-
Ievēlēts 1. Saeimā
- gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur darbojies ārlietu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.
-
Ievēlēts 2. Saeimā
- gadā ievēlēts 2. Saeimā, darbojies izglītības, organizācijas, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.
-
Period: to
Ārlietu ministrs
- gadā kļuvis par ārlietu ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā.
-
Meitas dzimšana
- gadā Fēliksam Cielēnam piedzima meita Izabella Cielēna
-
Ievēlēts 3. Saeimā
- gadā ievēlēts 3. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.
-
Ievēlēts 4. Saeimā
- gadā ievēlēts 4. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, mandātu, publisko tiesību, kā arī sodu likuma komisijā.
-
Ulmaņa apvērsums
Pēc Ulmaņa apvērsuma, Fēliksam Cielēnam atrodoties Parīzē, Kārlis Ulmanis 1939.gadā atņēma viņa Latvijas pavalstniecību.
Tādējādi Cielēns ar ģimeni bija spiests palikt trimdā Francijā. Otrā pasaules kara laikā Cielēns ar ģimeni atgriezās Latvijā. -
Trimdā uz Zviedriju
- gada maijā devies trimdā uz Zviedriju
-
Nāve
- gada 10. jūlijā Stokholmā miris. 2001. gadā Cielēns kopā ar sievu tika pārapbedīts Raiņa kapos. Meita Izabella dzīvoja Zviedrijā.
-
Vai pieminekļi jāuzstāda pēc nāves?
Vai pieminekļi jāuzstāda pēc nāves, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, indivīda vai notikuma nozīmes, kultūras, reliģijas, vai personīgās izvēles. Pieminekļi tiek uzstādīti kā atmiņas vietas, lai godinātu noteiktu personu, notikumu vai ideju. -
Vai pieminekļi ir jāuzstāda tikai kapos, varbūt arī publiskajā telpā? Kapēc?
Publiskā telpā uzstādītie pieminekļi var būt vēsturisku personu, nozīmīgu notikumu vai ideju godināšanai. Tie var kalpot kā sabiedrības atgādinājums par kādu nozīmīgu pagātnes notikumu vai personu, kura ir ietekmējusi vietējo kopienu vai pat plašāku sabiedrību. Šādi pieminekļi bieži veicina izglītību, kultūras atmiņu un sabiedrisku apzinātību par vēsturisko nozīmi. -
Secinājumi
Fēlikss Cielēns bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas ārlietu ministrs (1926—1928), kā arī Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. LSDSP biedrs 1904.g. -
Izmantotā literatūra