-
215
Grieķija Romas impērijas un Bizantijas sastāvā
Pēc Aleksandra Lielā nāves 323. gadā p.m.ē. Romas impērija pakāpeniski, bet laikā no 215. līdz 168. gadam p.m.ē. jau pilnībā pakļāva Maķedonijas reģionu, savukārt 148. gadā p.m.ē. tā tika pārveidota par vienu no Romas provincēm. Tāds pats liktenis piemeklēja Ahajas līgu un drīz vien visu pārējo GrieķijuRomai neizdevās Grieķiju pilnībā integrēt impērijas politekonomiskajā sistēmā. Par to liecina virkne notikumu. -
264
Pūniešu karš
- gadā p.m.ē. savā starpā sāka cīnīties divas Sicīlijas grieķu polisas — Mesīna un Sirakūzas.Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē. Tajā uzvaru guva romieši, un rezultātā pārņēma savā kontrolē Sicīlijas salu.Trešais pūniešu karš norisinājās no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Pēc šī kara Kartāgas pilsēta tika pilnībā nopostīta un beidza pastāvēt arī kartāgiešu valsts.
-
510
Valsts un sabiedriskā iekārta Romas republikā
Roma bija aristokrātu republika. Romas republiku nevar saukt par demokrātisku valsti, kā tas bija Atēnās. Augstākā valsts vara piederēja senātam. Par senāta locekļiem — senatoriem — varēja kļūt tikai patricieši. Ja Romas valstij draudēja sevišķas briesmas, senāts visu varu nodeva vienam cilvēkam — diktatoram — personai ar neierobežotu varu. Diktatoru iecēla uz 6 mēnešiem. Pēc tam viņa vara beidzās. Romas republikā bija liels skaits dažādu valsts darbinieku.