-
1000 BCE
antīkā pasaule (1.g.t.p.m.ē.-5.gs.)
Senās Grieķijas mūzika
Daudzveidīgs mūzikas lietojums dzīvē.
Seno Romiešu mūzika
Tika veidoti milzīgi amfiteātri kuros spēlēt teātri un uzstāties
mūziķiem.
Mūzikas kultūras pirmsākumos romieši ietekmējās no grieķu
kultūras, un tai bija milzīga nozīme.
Senajā Romā bija izplatīti vairāki mūzikas žanri – dziesmas
( kāzu,triumfa,galda, dzīru, mirušo atceres un kara mūzika).
Solo dziedāšana instrumenta pavadījumā - lirika
Mūzikas instrumenti: lauta, kitāra, auloss.
Oda - cildinājuma dziesma -
400
viduslaiki (5 gs. -15 gs.)
Baznīcas mūzikā.
Dominēja gregoriskie korāļ.
Tos izpildīja vienbalsīgi, a capella, latīņu valodā.
Bruņinieki vienlaikus bija gan dzejnieki, gan komponisti un izpildītāji.
Mūzikas Instrumenti - rata liru, lauta. -
1200
renesanse (13.gs -16.gs)
Renesanses galvenie žanri - motete, madrigāls.
Nozīmīgākie komponisti: Orlando di Laso, Džovanni Pjerluidži Palestrina.
Mūzikas Instrumenti - blokflauta, Lauta. -
1500
Baroks un rokoko (16. gs.-18.gs.)
Itālijā izveidojās stabili operas žanri, kas izplatījās visā Eiropā: oratorija, kantāte, simfonija,
Komponisti: Antonio Vivaldi, Johans Sebastians Bahs,
Georgs Frīdrihs Hendelis Koris. Mūzikas Instrumenti - vijole, klavesīns, ērģeles. -
klasicsms (17. gs. -18. gs.)
Mūzika ir homofoniska, izmantojot skaidru melodijas līniju pār pakārtotu akorda pavadījumu. Daudzveidība un kontrasts skaņdarbā kļuva izteiktāks nekā iepriekš, un orķestra lielums, diapazons un jauda palielinājās.
Instrumenti: klavieres, vijole.
Komponisti: Volfgangs Amadejs Mocarts, Johans Sebastians Bahs, Ludvigs van Bēthovens. -
romantisms (18.gs.-19.gs.)
Romantisma mūzika ir individuālistiska, emocionāla, dramatiska un bieži programmatiska.
Komponisti: Ludvigs van Bēthovens,Džoakīno Rosīni.
Instrumenti: trumpete, klavieres.