Kārlis pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks

  • Dzimšana

    _1870. gada 24. maijā Lielsesavas pagasta ''Gaveņu'' mājās Jēkaba un Grietas (dz. Mežavilka) Pauļuku ģimenē piedzima Kārlis Vilhems Pauļuks.
  • Period: to

    Pamatskolas gadi

    No 1882. gada līdz 1886. gadam mācījies Jelgavas Reālskolā. Skola darbojās no 1857. līdz 1915. gadam Jelgavā.
  • Period: to

    Vidusskolas gadi

    Pēc Jelgavas Reālskolas iestājies Jelgavas ģimnāzijā no 1886. gadam līdz 1890. gadam.
  • Period: to

    Studijas

    Pēc Jelgavas ģimnāzijas absolvēšanas 1890. gadā iestājies un uzsācis studijas Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Pabeidza to 1894. gadā.
  • Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

    Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
    _1895. gadā ir viens no galvenajiem IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētku organizatoriem Jelgavā
  • Advokāts

    No 1902. gada decembra kļūst par zvērinātā advokāta Jāņa Čakstes palīgu Jelgavā.
  • 1905. gada revolūcija Latvijā

    1905. gada revolūcija Latvijā
    _1905. gada 13. janvārī sākās 1905. gada revolūcija Latvijā, kas turpinājās līdz 1907. gadam.
  • Jelgavas Latviešu draudze

    No 1906. gada kļūst par Jelgavas Latviešu draudzes valdes priekšsēdi.
  • Antantes izveide

    Antantes izveide
    Antante ir militāra un politiska savienība, kurā tika iekļauta Francija, Lielbritānija un Krievija. Tā tika
    izveidota 1907.gadā.
  • Period: to

    Pirmais pasaules karš

    Pirmais pasaules karš bija organizēta bruņota cīņa starp diviem valstu grupējumiem – Antanti un Vācijas un Austroungārijas bloku, kas norisinājās no 1914. līdz 1918. gadam
  • Period: to

    Bēgļu gaitas

    No 1915. gada līdz 1917. gadam devies bēgļu gaitās uz Tērbatu, un bijis priekšsēdētājs Latviešu bēgļu centrālkomitejā.
  • Kurzemes Pagaidu zemes padome

    _1917. gada maijā tika ievēlēts par Kurzemes Pagaidu zemes padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju.
  • Latvijas Nacionālā pagaidu padome

    _1917. gada decembrī ievēlēja par Latvijas Nacionālā pagaidu padomes priekšsēdētāja (Voldemāra Zāmuēla) biedru.
  • Lietuvas republikas proklamēšana

    Lietuvas republikas proklamēšana
    _1918. gada 16. februārī tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu, proklamējot Lietuvas Republiku.
  • Igaunijas Republikas proklamēšana

    Igaunijas Republikas proklamēšana
    _1918. gada 24. februārī Igaunija pasludināja savu valstisko neatkarību.
  • Latvijas Republikas proklamēšana

    Latvijas Republikas proklamēšana
    _1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika
  • Komisārs

    _1918. gada 9. decembrī Pagaidu valdība K. Pauļuku iecēla par septiņu Kurzemes Guberņas apriņķu komisāru.
  • Period: to

    Tieslietu ministrs

    No 1919. gada decembra līdz 1920. gada jūnijam bija Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs.
  • Tiesu palāta

    _1919. gada 11. aprīlī tika apstiprināts par Tiesu palātas locekli.
  • Period: to

    Saeima

    No 1920. gadam līdz 1934. gadam bija Satversmes sapulces 1.- 4. Saeimas deputāts
  • Latvijas - Padomju Krievijas miera līgums

    _1920. gada 11. augustā no Latvijas delegācijas puses tika parakstīts Latvijas - Padomju Krievijas miera līgums.
  • Lielā depresija

    Lielā depresija
    Kapitāla vērtspapīru tirgus sabrukums Amerikas Savienotajās Valstīs noved pie ekonomikas krīzes gandrīz visās industrializētās valstis.
  • Saeimas priekšsēdētāja biedrs

    _1930. gada aprīlī pēc A. Kvieša ievēlēšanas par valsts prezidentu, K. Pauļuku ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedru.
  • Jelgavas pilsētas dome

    _1931. gadā tika ievēlēts Jelgavas pilsētas domē no Latviešu pilsoņu apvienības deputātu kandidātu saraksta.
  • Pēdējā 4. Saeimas sēde

    _1934. gada 15. maijā īsi pirms K. Ulmaņa plānotā apvērsuma (apvērsums notika naktī no 15. maija uz 16. maiju) sākuma vadīja pēdējo 4. Saeimas sēdi.
  • Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums

    Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums
    _1934. gadā naktī no 15. uz 16. maiju Latvijas premjerministrs Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu, valstī ieviešot totalitāro režīmu
  • Period: to

    Otrais pasaules karš

    Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kurš ilga no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm.
  • Padomju okupācija Latvijā

    _1940. gadā Padomju Savienība īstenoja Latvijas okupāciju un aneksiju, jeb inkorporāciju PSRS sastāvā.
  • 1941. gada Latvijas iedzīvotāju deportēšana uz Sibīriju

    1941. gada Latvijas iedzīvotāju deportēšana uz Sibīriju
    _1941. gadā vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu deportēja no Latvijas. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.
  • Period: to

    Latvijas Centrālā Padome

    No 1943. gada līdz 1944. gada iesaistījies LCP (Latvijas Centrālā Padome) izveidē.
  • Memoranda parakstīšana

    _1944. gada 17. martā ir viens no (188 paraksti) Latvijas Centrālās padomes Memoranda par Latvijas Republikas atjaunošanu parakstītājiem (ar 2. ieraksta numuru)
  • Nāve

    _1945. gada 21. janvārī mirst Jaunvirslaukas pagasta ''Pauļuku'' mājās. Apglabāts Nikolaja kapos Jelgavā
  • Izmantotā un ieteicamā literatūra 1

    1. Bleiere, D. padomju okupācija Latvijā, 1940.–1941. Gads [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/22214
    2. Bleiere, D. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/108548-1941-gada-14-jūnija-deportācija-Latvijā
  • Izmantotā un ieteicamā literatūra 2

    _3. ES hronoloģijas [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://learning-corner.learning.europa.eu/eu-timeline_lv#/categories/politika-un-pasaules-mroga-notikumi/periods/no-cerga-ieskuma-ldz-karam-vis-kontinent _4. Geršmane, Z. Lietuvas Republikas Neatkarības diena [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://www.rcb.lv/2021/02/lietuvas-republikas-neatkaribas-diena/
  • Izmantotā un ieteicamā literatūra 3

    _5. Jēkabsons, Ē. Pirmais pasaules karš [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/2578 _6. Kusmin, M. 24. februāris – Igaunijas dzimšanas diena [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://www.visitestonia.com/lv/k%C4%81p%C4%93c-igaunija/24-febru%C4%81ris-igaunijas-dzimsanas-diena _7. Lapa. L. 1905. gada revolūcija Latvijā [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/20773
  • Izmantotā un ieteicamā literatūra 4

    _8. Paegle, I. Pasaules vēstures kopsavilkums [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://smiltenestehnikums.lv/attachments/article/1606/PASAULES%20V%C4%92STURES%20KOPSAVILKUMS.pdf _9. Putiķis, G. Kārlis Vilhelms Pauļuks jurists un politiķis. No: Jelgavas ģimnāzistu dzīvesstāsti un viņu devums Latvijas valstij. Jelgava: Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2008, 82.-86. lpp. ISBN 9789934873119
  • Izmantotā un ieteicamā literatūra 5

    _10. Sils, K. 1934. gada 15. maija apvērsums [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/119045 _11. Šiliņš, J. 1934. gada 15. maija apvērsums [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/119045 _12. Šiliņš, J. Latvijas Republikas proklamēšana [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023] Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/113378-Latvijas-Republikas-proklam%C4%93%C5%A1ana
  • Vai pieminekļi ir jāuzstāda pēc nāves

    Manuprāt, pieminekļi ir ne vienmēr ir jāuzstāda pēc personas nāves, jo daudzos gadījumos pieminekļa doma ir godāt un pieminēt cilvēka sniegumu un to var darīt ar pirms viņa nāves. Bet ir jāatzīst, ka nav pieņemts tā darīt un pieminekļi vienmēr tiek uzstādīti pēc cilvēka nāves. Kā piemēru varu minēt Raiņa pieminekli. Tas tika uzstādīts pēc viņa nāves.
  • Kur jāuzstāda pieminekļi

    Manuprāt, pieminekļiem nav vieta tikai kapos, bet gan arī tie var atrasties publiskā telpā, jo īsti nav specifisku kritēriju, kāpēc piemineklim būtu jāatrodas konkrētā vietā. Kā arī, pieminekļi, kas uzstādīti publiskā telpā, dod labumu pilsētai un tās videi, jo tie kalpo kā apskates objekti, kas piesaista tūristus. Kā spilgtu piemēru varu minēt Jāņa Čakstes pieminekli Jelgavā. Tas atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Līdz ar to var droši secināt, ka pieminekļi var atrasties sabiedriskā telpā.
  • Secinājumi

    Varu droši secināt un apgalvot, ka esmu apmierināts ar savu paveikto darbu. Šķiet, ka esmu apkopojis visus galvenos notikumus un pārskatāmi tos atklājis. Jāatzīst, ka informācija par K. Pauļuku, gan internetā, gan grāmatās bija bagātīga, bet tieši par personīgo dzīvi, nekas netika minēts. Secinu, ka Kārlis Vilhelms Pauļuks ir nozīmīga persona Latvijas Republikas pamata veidošanā.