-
Dzimis Džūkstes pagasta "Odiņa" mājās
namdara Jāņa Zemgala ģimenē kā jaunākais dēls -
Period: to
Mūžš
-
Period: to
Mācījās Sakas pagasta skolā, Rīgas Nikolaja ģimnāzijā
-
Darbība armijā
Iestājas armijā uz 1 ar pus gadu, ieskaitīts rezervē kā leitnants -
Period: to
Universitāte, iegūst jurista grādu
-
Darbs par advokāta palīgu
Rīgā uzsāka darbu kā zvērināta advokāta palīgs pie advokāta V. Beķera. -
G. Zemgals darbojās arī amatnieku un strādnieku biedrībās "Jonatāns", 1901. gadā viņš kļuva par tās priekšnieku
-
Karš Austrumos
Sākoties Krievijas—Japānas karam, G. Zemgalu 1904. gadā mobilizēja un kā rezerves leitnantu nosūtīja uz fronti Tālajos Austrumos -
Latviešu demokrātiskās partijas dibināšana
- gadā kopā ar Arvedu Bergu, Augustu Deglavu un vairākiem citiem politiskiem darbiniekiem viņš nodibināja Latviešu demokrātisko partiju
-
"Jaunā Dienas lapa" laikraksts
Piedalījās jauna, liberāla un sociālistiska laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" izveidē un kļuva par šī laikraksta atbildīgo redaktoru -
Arests
Rīgas apgabaltiesa G. Zemgalam par viņa darbību "Mūsu Laikos" piesprieda trīs mēnešus aresta vai 300 rubļu lielu naudas sodu -
Ģimene, bijis precējies ar Emīliju Zemgali, dzimusi Tīdensa, meita Anna Zemgala, dēls Pauls Zemgals
-
Period: to
Darbojās žurnāla "Domas" redakcijā
-
1. Pasaules karš
Pirmā pasaules kara sākumā G. Zemgals atkal tika mobilizēts un ieskaitīts Tērbatā dislocētajā 356. Vidzemes kājnieku pulkā -
Fubruāra revolūcija
Sākoties Februāra revolūcijai, viņš kopā ar ģimeni pameta savu dienesta vietu Kronštatē un sākotnēji devās uz Tērbatu, no kurienes vēlāk atgriezās Rīgā -
pieredzēja Krievijas impērijas sabrukšanu
-
G. Zemgalu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu
-
Darbība LPNP
Iesaistījās Latviešu pagaidu Nacionālās padomes darbībā, pasludināja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās, LPNP pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas, kā arī pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar Demokrātisko bloku -
vadīja Latvijas Republikas proklamēšanas sēdi
Latvijas Republikas proklamēšanas processDemokrātiskais bloks, dibināts 1917. g. rudenī
LPNP, dibināta 1917. g. oktobrī, vairākas sesijas, Latvijas neatkarības deklerācija 1918. g. 30.janvārī
1918. gadā vasarā, LPNP pārceļas uz Rīgu, izveido attiecības ar DB > 1918.g. 11. novembrī Lielbritānijas valdība atzīst Latvijas republiku de facto - par īstu
LPNP un DB kopīgi izveido Tautas padomi 1918. g. 17 novembrī
Tautas padome 1918. g. 18. novembrī proklamē Latvijas Republiku -
Ievēlēja par Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāju.
-
Period: to
Bolševiku iebrukšana Latvijā
Tuvojoties lieliniekiem, Tautas padome savu priekšsēdētāju Jāni Čaksti kopā ar viņa biedru G. Zemgalu deleģēja uz ārzemēm Latvijas interešu aizstāvēšanai, un 2. janvārī viņi kopā ar dažiem Tautas padomes locekļiem un Pagaidu valdības ministriem ar angļu kara kuģi "Princese Margareta" devās uz Kopenhāgenu. Jau 1919. gada martā G. Zemgals atgriezās Latvijā, kur Liepājā centās restitutēt Tautas padomi tās agrākajā sastāvā. -
Tautas padomes arests
Tautas padome viņa vadībā gatavojās atkal formāli pārņemt politisko varu Latvijā, taču viņus arestēja par ieceltā ministra prezidenta Andrievas niedres nolaupīšanu -
Rīgas pilsētas galva un Tautas padomes vicaprezidents
Tika ievēlēts par Rīgas pilsētas galvu. Viņš tika ievēlēts arī par Tautas padomes viceprezidentu -
Period: to
G. Zemgals bija apsardzības ministrs Zigfrīda Meierovica kabinetā
-
Kandidēja 1. Saeimas vēlēšanās
-
Prezidentūras sākums
Pēc pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, G. Zemgalu 56 gadu vecumā ievēlēja par prezidentu -
Period: to
Zviedrijas apmeklējums
Atrodoties Valsts prezidenta amatā G. Zemgals uzturējās oficiālā vizītē Zviedrijā, kā arī 3. Zviedrijas karalis Gustavs V, bija Latvijas apmeklējumā -
Piedzīvoja Pasaules ekonomisko krīzi
Pēc pasaules ekonomiskās krīzes 20.gs. 20. gadu beigās, visā pasaulē un tā skaitā Latvijā varēja piedzīvot tās sekas, bet laikam ejot, 30. gadu sākumā Latvija sāka pārvarēt grūtības, un dzīves līmenis pakāpeniski sāka celties. -
Prezidentūras beigas
G. Zemgala prezidenta pilnvaras beidzās 1930. gada 9. aprīlī, bet kandidēt uz otru pilnvaru termiņu viņš kategoriski atteicās -
Period: to
Viņš bija finanšu ministrs
-
Piedalījies Brīvības pieminekļa celtniecības pamatakmens likšanas ceremonijā
-
G. Zemgalu ievēlēja par Baltijas ūnijas prezidentu
-
Pieredz K. Ulmaņa prezidentūras* sākumu
- - Kārlis Ulmanis, officiāli bija Ministru prezidents, bet apvērsa esošo valsts valdību un iecēla sevi par Latvijas prezidentu
-
Dzīves noslēgums
Mira 1939. gada 6. janvārī, apbedīts Rīgas Meža kapos. Pie pieminekļa ir apglabāta arī viņa sieva Emīlija (1871-1939), piemineklis uzstādīts aptuveni 1930. gadā, tēlnieks Zaļkalns, Teodors, uz tā ir Gustava un Emīlijas dzimšanas un nāves gadi, sievietes izcilnis, tas simbolizē auglību un viedumu, šī adusu vieta ir svarīga, kā piemiņu vieta Latvijas Republikas 2. prezidentam. -
Piemineklis Gustavam Zemgalam
- gada 12. augustā pie Džūkstes pagasta "Brātiņiem" G. Zemgalam atklāts piemineklis. 2016. gadā piemineklis pārvietots uz Džūkstes centru, Piemiņas akmeni, kurā bija iestiprināts bronzas bareljefs, izgatavoja tēlnieks Aigars Krievāns, kad bronzas bareljefu nozaga tēlnieks bareljefu izveidoja no akmens, uz tā ir Gustava Zemgala portrets un īsa informācija pr viņu prezidentūra laiks un dzimšanas dati, Piemineklis ir simbols Latvijas nacionālajai identitātei un lepnumam par valsts vēsturi.
-
Izmantotā literatūra
ZudusiLatvija.lv, G. Zemgala kapa piemineklis, avots: zudusilatvija.lv/objects/object/12025/#
redzet.eu, Džūkstes piemiņas parks, G. Zemgala piemineklis, avots: https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/parki-promenades-takas/dzukstes-pieminas-parks#gallery-4
enciklopedija.lv, Gusavs Zemgals, avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/114411-Gustavs-Zemgals -
Izmantotā literatūra
G. Kurlovičš, A. Tomašūns, Latvijas Vēsture vidusskolai 2,40.- 48.lpp.
Uzdevumi.lv, Pasaules ekonomiskā krīze, Avots: https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/9-klase/starpkaru-periods-7218/re-88c1368f-9bbb-43e4-b38c-e5006078fc52
Enciklopēdija.lv, Latvijas proklamēšana, Avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/113378-Latvijas-Republikas-proklam%C4%93%C5%A1ana
Redzi, dzirdi Latviju, Gustava Zemgaļa bilžu arhīvs, Avots: https://redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo?q=gustavs%20zemgals -
Vai pieminekļi jāuzstāda pēc nāves?
Piemineklis ir jāuzstāda ja cilvēks ir veicis ko nozīmīgu, ja radiniekiem / paziņām ir vēlme izveidot pieminekli un ja tas nav pretrunā ar cilvēka uzskatiem, reliģiju? -
Vai pieminekļi ir jāuzstāda tikai kapos, varbūt arī publiskajā telpā? Kapēc?
Pieminekļus kuriem ir publiska vērtība, tas ir politiķiem, karavīriem un tamlīdzīgi, ir vērts uzstādīt publiskajās telpā, jo šādu cilvēku veikums ir nozīmīgs, kapos ir vieta pieminekļiem, lai atminētos radu, draugu, paziņu. -
Secinājumi
Šajā darbā ir Gustava Zemgaļa dzīves un veikumu kopsavilkums, viņš pēc izglītības ir jurists, aktīvi ir piedalījies Latvvijas neatkarības atgūšanā kā politiķis un 2. Latvijas Republikas prezidents, viņa ieguldītais laiks un enerģija ir svarīga demokrātijā un brīvā valstī, šis darbs arī satur manu personisko viedokli par pieminekļu vērtību, kā piemiņas un sasniegumu iemūžināšanas vietām.