Elza Pliekšāne (Aspazija)

By tina.reksce

  • Dzimšanas diena

    Dzimšanas diena
    Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos - Rozenvalde) piedzima Kurzemes guberņas, Jelgavas apriņķī, Zaļenieku pagasta "Daukšās", tā laika Krievijas Impērijā (mūsdienu Latvijas teritorijā).

  • Apmeklēja Zaļāsmuižas pamatskolu, Zaļeniekos

    Skola kurā Elza uzsāka savas mācības.

  • Apmeklēja Jelgavas Dorotejas meiteņu skolu

    Tāpat kā Klāra Kalniņa, Elza Andersone, Otīlija Āriņa un Luīze Irma Skujeniece, Aspazija mācījās Jelgavas Doretejas meiteņu skolā. Mācību valoda bija vācu.
  • Period: to

    Apmeklēja Jelgavas Trīsvienības sieviešu ğimnāziju

    Aspazija bija skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palika nenokārtoti gala eksāmeni. Viņa uzskatīja, ka pāreja no zemnieciskās Dorotejas pamatskolas uz pilsonisko vācu vidusskolu Pasta ielā Nr. 25 bija lūzums viņas dzīvē. Mācības notika tajā laikā, kad mācību valoda pāriet no vācu uz krievu valodu.

  • Pirmais raksts avīzē

    Pirmais raksts avīzē
    Ar pseidonīmu Kalna Elza tika publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. augustā).

  • Precības ar Maksi Vilhelmu Valteru

    Vecāku spiesta, Johanna apprecēja Maksi Vilhelmu Valteru, kurš kļuva par "Daukšu" īpašnieku. Viņš bija devis pamatu Aspazijas feministiskajiem uzskatiem par sieviešu līdztiesības jautājumiem, ko viņa visu mūžu aktīvi apliecinājusi un pieprasījusi no sabiedrības.

  • Pirmais dzejolis ar pseidonīmu Aspazija

    "Jaunā gadā" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā, 24. decembrī, ar pseidonīmu Aspazija, tika publicēts pirmais Elzas dzejolis.

  • "Atriebēja"

    "Atriebēja"
    Aspazija lugu iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, kur drāma ieguva pirmo vietu, tomēr cenzūra neļāva to izrādīt. Lugas pamatā ir konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem, tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju.

  • Ar ğimeni pārcēlās uz Jelgavu

    Ar ğimeni pārcēlās uz Jelgavu
    Ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlusies uz Jelgavu, kur nopirka nelielu māju.
  • Period: to

    Darbība Jaunajā Strāvā

    Aspazija Raiņa ietekmē piedalījās Jaunās strāvas saietos. Sabiedrības attīstības ietekmēšanu viņa izteica savā dzejā un polemikās. Galvenokārt Jaunās strāvas laikā sarakstītie dzejoļi sakopoti krājumā "Sarkanās puķes".
  • Period: to

    Strādā Rīgas Latviešu teātrī

    1894: Aspazijas luga "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. Lugā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām.estudēta luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju.

  • Šķir laulību ar Maksi Vilhelmu Valteru

    Maksis Vilhelms Valters izputināja saimniecību un aizbēga uz ASV.

  • Salaulājās ar Jāni Pliekšānu (Raini)

    Salaulājās ar Jāni Pliekšānu (Raini)
    Viss sākās ar vēstuli Aspazijai no Liepājas cietuma, kuru rakstīja Rainis. Viņš apliecināja, ka priekšlikums par laulībām viņu iepriecina un tālāk rakstīja vēstuli Vidzemes guberņas žandarmērijas priekšniekam, lai atļautu viņam ar Aspaziju salaulāties cietuma telpās. Laulību formālā ceremonija notika cietuma mācītāja Kārļa Kellera dzīvoklī. Laulību apliecības vieta nav zināma.
  • Period: to

    Strādā laikraksta "Dienas lapa" redaktācijā

    Strādāja kā literārās nodaļas vadītāja Rīgā. Te iepazinās arī ar Jāni Pliekšānu.
  • Period: to

    Dalība Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā

    No Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Apazija kļuva par Satversmes sapulces deputāti.
  • Period: to

    Emigrācija uz Kastanjolu, Šveicē

    1. gada decembrī Rainis un Aspazija kā politiskie emigranti devās uz Šveici un apmetās dzīvot Lugano. 1920. gada aprīlī viņi atgriezās Latvijā.
  • Period: to

    Latvijas Republikas Satversmes sapulces darbība

    Deputāte no LSDSP. ''Tieši Aspazijas darbs Satversmes sapulcē palīdzēja Latvijai kļūt par vienu no modernākajām republikām tālaika Eiropā, nodrošinot sieviešu līdztiesību kā politiski, tā sabiedriski kopumā.'' (https://memorialiemuzeji.lv/personalities/aspazija/)

  • Iecelta par goda direktori Dailes teātrī

    Iecelta par goda direktori Dailes teātrī
    Rīgas pilsētas dome bija pārdēvējusi Teātra bulvāri par Aspazijas bulvāri.

  • "Ģēnija aicinājums"

    "Ģēnija aicinājums"
    Dzejoļu krājuma "Kaisītās rozes" pirmā nodaļa "Ģēnija aicinājums" bija veltīta Kārlim Ulmanim. Tajā tika ievietoti patriotiski, himniski dzejoļi, kuros cildināta tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai.

  • Nāve

    Nāve
    Uzturoties Rīgā, Elza Pliekšāne devās aizsaulē un pēc tam tika apglabāta tagadējos Raiņa kapos, Rīgā.

  • Bilžu avoti

  • Izmantotie informācijas avoti

    1.Aspazija. literatura.lv. Pieejams: https://literatura.lv/lv/person/Aspazija/872270
    2.Cimdiņa, A. Atjaunots 20.06.2022. enciklopedija.lv. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/31832-Aspazija
    3.Pieejams: https://www.literatura.lv/lv/organization/Jelgavas-Dorotejas-meitenu-skola/1212915
    4. Pieejams: https://prezi.com/x9skgcr608hr/raina-un-aspazijas-laulibas/
    5. Pieejams: https://memorialiemuzeji.lv/personalities/aspazija/

  • Bilžu avoti (2)

  • Mākslinieciskais mantojums - piemineklis

    Mākslinieciskais mantojums - piemineklis
    Mūsdienās, Aspazijai ir veltītas dažāda veida piemiņas vietas, kur dažās tiek pieminēts arī Rainis. Vērts ir minēt ielu nosaukumus Aspazijas vārdā dažādās pilsētās, tomēr viena no īpašākajām piemiņas vietām ir piemineklis "Aspazija", kas akcentē Aspaziju kā individuālu personību, ar atjautīgu prātu un saprotošu dvēseli. To veidoja tēlniece Arta Dumpe un tas tika atklāts 2009.gada novembrī, pie Aspazijas mājas Z.Meierovica prospektā 18/20, Dubultos, Jūrmalā.

  • Pieminekļa nozīme šodien

    Piemineklis mūsdienās noteikti ir svarīga kultūras daļa, ne tikai kā ielas dekors vai akmens skulptūra Aspazijas izskatā. Tas ir simbols un vēsturisks avots. Ja mēs ņemam vārdu ‘’šodien’’ burtiski, tad tas ir svarīgs ar to, ka mums ir par to jāraksta analīze, kas beigās rezultēsies kā atzīme mūsu sekmju izrakstos.

  • Kā notikumi ietekmēja viņu?

    Jau pirms lielas daļas notikumu, Aspazija ir iestājusies par sabiedrības, tautas balsi un indivīda svarīgumu, kas spilgti izpaudās viņas daiļdarbos un kustībā "Jaunā strāva". Citu vēstures notikumu eskalācija, kas arvien vairāk apdraudēja cilvēku vispārējo fizisko un tiesisko drošību, lika politiskajai darbiniecei turpināt iesaisti valsts iedzīvotāju labklājības veicināšanā.

  • Kā notikumi ietekmēja viņu? 1/2

    Liela loma viņas aktīvismā bija feminismam un sufražismam. Sievietes loma sabiedrībā bija viena no viņas augstākajām prioritātēm. Tiesību trūkums un cilvēku gūtās psiholoģiskās, fiziskās traumas pēc konkrētiem notikumiem kalpoja kā iemesli Aspazijai turpināt palīdzēt nācijai caur kultūru un politiku.

  • Pasaules un Latvijas notikumu aculieciniece

    Aspazija ir bijusi vairāku notikumu lieciniece, gan atrodoties savā dzimtenē, gan uzturoties ārvalstīs. Aspazija klātienē ir bijusi aculieciniece un daļa no Jaunās strāvas kustības, Satversmes sapulces ievēlēšanas, līdz ar ko krasi mainījās politiskā situācija valstī, un Ulmaņlaikiem, toties 1905.gada revolūciju, Nāciju karu, Neatkarības karu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu viņa piedzīvoja atrodoties Šveicē.

  • Sabiedrības attieksme pret pieminekli

    Par pieminekli nevar atrast daudz informācijas ar aprakstu vai tā nozīmi, taču nav arī tā, ka piemineklis ir nezināms. Tas nav populārs, bet sabiedrības attieksme tomēr ir cieņpilna un kulturāla. Piemineklis atrodas drošā un tam piemērotā vietā, kas ļauj cilvēkiem uz to apskatīties, ejot garām Aspazijas mājai.

  • Pieminekļa simboli, teksti un to nozīme

    Uz pieminekļa vienīgais teksts ir Aspazijas vārds, pieminekļa apakšā. Kā simbolu var uzskatīt pašu Aspazijas tēlu - kā sievišķības iemiesojumu. Aspazija ir ļoti pašpārliecināta un ugunīga, taču tā bija arī apdomīga un rūpējās par savu tautu, saviem bērniem. Piemineklī var redzēt, ka Aspazijai rokās atrodas kaķis, kas varētu simbolizēt viņas attieksmi pret saviem bērniem, varbūt ne īstu cilvēku bērniem, bet gan latviešu tautas un literatūras māte, kas gādā par tās attīstību un stiprināšanu.