-
Dzimšanas gads
Alberts Kviesis dzimis 1881. gada 22. decembrī Kalnamuižas (Tērvetes) pagastā. -
Izglītība
Pirmo izglītību ieguva mājās pie vecākiem. -
Izglītība
Tālāk mācījies Jelgavas ģimnāzijā. -
Izglītība
- gadā iestājās Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē, ko beidza 1907. gadā.
-
Darbs
Pēc studiju beigām Alberts Kviesis atgriezās Jelgavā, kur sāka advokāta darbu, aktīvi darbojoties arī latviešu sabiedriskajā dzīvē. -
Darbs
Kā arī pēc studijām darbojies, kā Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka vietas izpildītājs un Sarkanā Krusta Jelgavas latviešu komitejas loceklis. -
Padome
- gada 25. aprīlī Tērbatā piedalījās Kurzemes zemes sapulcē, kur viņu ievēlēja Kurzemes pagaidu zemes padomē.
-
Latviešu juristu kongress
- gada 28. maijā Tērbatā Latviešu juristu kongress ievēlēja A. Kviesi Tērbatas latviešu juristu birojā, kur viņš piedalījās latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību un jaunas tiesu iekārtas apspriešanā.
-
Darbs
- gada 17. novembrī Alberts Kviesis bija Latvijas Tautas Padomes delegātu vidū un tika ievēlēts par Tautas Padomes priekšsēža Jāņa Čakstes vietnieku tieslietās.
-
Darbs
Pirmajos Latvijas brīvvalsts gados viņš aktīvi strādāja pie tiesu sistēmas izveidošanas. 1919. gada 23. jūlijā A. Kviesi iecēla par Tiesu palātas locekli. -
Sasniegumi
- gada 15. jūlijā izdevās slēgt ar Vāciju līgumu par sakaru atjaunošanu, bet izdevīgs šis pagaidu līgums Latvijai nebija, un īsts līgums tam nekad nesekoja.
-
Darbs
- gada 26. martā – par Tiesu palātas priekšsēdi.
-
Sasniegumi
Pirmajos Latvijas brīvvalsts gados viņš aktīvi strādāja pie tiesu sistēmas izveidošanas, 1923.gada 26.martā A.Kviesi iecēla par tiesu palātas priekšsēdi. -
Prezidenta amats
- gadā A. Kviesis balotējās prezidenta amatam, taču par prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu.
-
Prezidenta amats
- gadā viņš kļuva par prezidentu un 1933. gadā tika ievēlēts atkārtoti.
-
Sasniegumi
- gada 21. jūnijā viņš atklāja Dziesmu svētkus
-
Sasniegumi
- gada 4. aprīlī beidzās Alberta Kvieša prezidentūras pilnvaru laiks un notika jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.
-
Zaudējis Valsts prezidenta amatu
Pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa organizētā apvērsuma 1934. gada 15. maijā Alberts Kviesis palika amatā līdz pilnvaru beigām (1936. gadam). Pēc apvērsuma Valsts prezidents zaudēja reālu varu. -
Atsāk darbu advokatūrā.
Pēc aiziešanas no Valsts prezidenta amata A. Kviesis atsāka darbu advokatūrā. -
Turpina darbu advokatūrā
- gada rudenī Kviesis turpināja darbu advokatūrā.
-
Deportācija
- gada 14. jūniju, jau iepriekš zinādams par gaidāmo deportāciju, Kviesis pavadīja, slēpjoties nomaļā mežsarga mājiņā Tērvetes pagastā.
-
Ģenerāldirektors
- gada martā vācu ģenerālkomisārs Latvijā Drekslers iecēla Albertu Kviesi par hitleriešu izveidotās kolaboracionistiskās Latviešu pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektoru.
-
Atstāj amatu
Pēc gada Kviesis atstāja amatu sirds slimības dēļ. -
Miršanas gads
- gada 9. augustā Kviesis ar tuviniekiem uzkāpa uz vācu kuģa, lai dotos trimdā, tomēr mirst sirdslēkmes laikā uz kuģa, kamēr tas vēl atrodas Daugavā.
-
Piemiņas plāksne
Piemiņas plākne par godu Latvijas Republikas prezidentam Albertam Kviesim. Tā atrodas Akadēmijas iela 10,Jelgava. Uz plāksnes ir Alberta Kvieša portrets un zem tā teksts 'Šajā ēkā no 1894-1902 mācijies Alberts Kviesis Latvijas Republikas prezidents (1930-1936). Mūsdienās līdz pat šai dienai ir iespēja apskatīt šo pieminekli pie Jlegavas muzeja -
ARGUMENTI
Uzskatu, ka piemineklim ir obligāti jābūt, ja šī persona ir piedalījusies daudzos nozīmīgos Latvijas un Pasaules notikumos, kas ir daudz ko mainījuši. Manuprāt, ka piemineklis ir jāuzstāda kamēr persona vēl ir dzīva, jo tas parāda cieņu pret šo cilvēku, un pateicību par viņa lielo darbu un padarīto, nevis pēc viņa nāves kad šis cilvēks vairs to nevar ieraudzīt -
ARGUMENTI
Mauprāt, ka pieminekļi ir jāuzstāda ne tikai kapos, bet arī publiskā telpā, piemēram, parkos vai muzejos, lai visi garām ejošie zinātu, kas ir ši persona un ko viņš ir izdarījis valsts labā, vai arī muzejos, kur var pieminēt par šī cilvēka dalību būtiskos pasākumos un vēstures notikumos. -
SECINĀJUMS
Šis darbs bija ļoti apjomīgs, uzzināju vairāk par Albertu Kviesi, par viņa dalību Latvijas vēsturē, kā viņš uzlaboja Latvijas iedzīvotāju dzīves, un varu secināt, ka Alberta Kvieša valdības laikā bija ievērota demokrātija un cilvēku tiesības, pēc manām domām, viņš bija labs un atbildīgs prezidents, tāpēc ne par velti viņš bija ievēlēts tajā amatā divas reizes pēc kārtas. -
Literatūras saraksts
Publicēts: 12.03.2021. Pieejams: https://www.president.lv/lv/alberts-kviesis?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com Pieejams:https://www.redzet.eu/photo/alberta-kviesa-pieminas-plaksne-pie-jelgavas-muzeja-V-936-14