-
Dzimšana
Dzimis Rīgā igauņu tirgotāja Nikolaja Muntera un vācbaltiešu mātes Augustes Kleinas ģimenē. -
Period: to
Pirmais pasaules karš Latvijā
V. Munters piedzīvoja un piedalījās Pirmajā pasaules karā, kas Austrumu frontē (arī mūsdienu Latvijas teritorijā) noslēdzās ar Brestļitovskas līguma parakstīšanu. Karadarbība turpinājās Latvijas teritorijā, gūstot nosaukumu Brīvības cīņas. -
Izglītība
Absolvējis Rīgas Biržas biznesa skolu un iestājies Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē. -
Iesaukšana armijā
Tika iesaukts Krievijas impērijas armijā un dienēja 1. sagatavošanas apmācības bataljonā Ņižņijnovgorodā un mācījās Vladimira militārajā skolā Sanktpēterburgā. -
Latvijas proklamēšana
V. Munters piedzīvoja Latvijas Republikas proklamēšanu. -
Dalība Brīvības cīņās
- gadā mobilizēts Sarkanajā armijā, kuru jūnijā dezertējis, lai pievienotos Igaunijas armijai un piedalītos Brīvības cīņām Ziemeļvidzemē.
-
Period: to
Ārlietu ministrijas dienests
Ārlietu ministrijas dienestā sekretāru un referentu amatos. -
Iesaukts Latvijas armijā
Iesaukts Latvijas armijā un iedalīts 6.Rīgas kājnieku pulkā. Atvaļināts 20.decembrī. -
Latvijas atzīšana de jure
V. Muntera Ārlietu ministrijas karjeras sākumā Parīzē Latvija tika atzīta de jure. -
Absolvējis Latvijas Universitāti
Absolvējis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti ar inženierķīmijas grādu. -
Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas vadītājs
-
Period: to
Ārlietu ministrijas Administratīvi Juridiskā departamenta direktors
-
Period: to
Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs
-
Apprecas
Apprecējās ar Natāliju Kļaginu, Latvijas diplomāti. -
De facto Ārlietu ministrijas vadītājs
Pēc K.Ulmaņa apvērsuma gūst vadību pār Ārlietu ministriju -
Kārļa Ulmaņa apvērsums
V. Munters piedzīvoja Kārļa Ulmaņa apvērsumu, kad guva lielāku varu pār Ārlietu ministriju. -
Bērni
- gadā dzimis dēls, adoptējis meitu, kas dzimusi 1934. gadā. Abi bērni miruši 1942. gadā bombardēšanas laikā Uzbekijas bērnu namā.
-
Period: to
Ārlietu ministrs
Noslēdza dažādus nozīmīgus līgumus ar Baltijas un Eiropas valstīm t.s. PSRS un Vāciju. -
Period: to
Tautu Savienības Padomes loceklis
Kļūst par Nāciju Līgas padomes locekli tās noietā. -
Period: to
Spānijas pilsoņu karš
V. Munters pārraudzīja Latvijas nostāju Spānijas pilsoņu kara jautājumā. Munters grāmatā "Pārdomas" rakstīja:"..šo (neitrālo) valstu atbildīgie vadītāji (Munteru ieskaitot! - R.T.) cītīgi atturējās no agresīvās politikas skaidras nosodīšanas
Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.339-340 (12.11.1998)
un klusēja, zinādami, ka Rietumu lielvalstis negrib efektīvi rīkoties, lai aizstāvētu un atjaunotu mieru." -
Delegācija Lielbritānijā
V. Munters vadīja Latvijas delegāciju Lielbritānijas karaļa Džordža VI kronēšanas svinībās. -
Tautu Savienības 101. sesijas priekšsēdētājs
-
Muntera oficiālā vizīte Lielbritānijā
Londona -
Molotova–Ribentropa pakts
PSRS un nacistiskā Vācija nolemj Latvijas likteni noslēdzot līgumu, kas sadala Austrumeiropu ietekmes sfērās. -
Atkāpšanās no amata
Atkāpās no ārlietu ministra amata, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. -
Padomju pirmā okupācija
V. Munters piedzīvoja pirmo PSRS okupāciju Latvijā. -
Period: to
Izsūtīšana
Kopā ar ģimeni izsūtīts uz Voroņežu, strādājis par svešvalodu skolotāju, arestēts un ieslodzīts dažādos cietumos. -
Period: to
Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā
V. Munters pats nepiedzīvoja nacistiskās Vācijas okupāciju Latvijas teritorijā, jo tika izsūtīts uz Voroņežu. -
Bērnu nāve
Abi bērni miruši 1942. gadā bombardēšanas laikā Uzbekijas bērnu namā. -
Staļina nāve
Politiskās pārmaiņas PSRS. -
Period: to
Atbrīvošana
Strādājis par tulku Vladimiras traktoru rūpnīcā, atgriezies Latvijā un strādājis par tulku Zinātņu akadēmijā. -
Period: to
Latvijas kultūras sakaru komitejas biedrs
kļuvis par VDK kontrolētās Latvijas kultūras sakaru komitejas biedru, publicējis Latvijas ārpolitiku un trimdas kritizējošus rakstus, slavējis Latvijas ekonomisko un kultūras izaugsmi Padomju Savienībā. -
Aiziešana
Miris Rīgā un apglabāts Meža kapos. -
Vilhelm Munters
Pēc Natālijas Munteres vēlēšanās – uz kapakmeņa vārds Vilhelm ir rakstīts bez galotnes s. -
Piemineklis mirst pēdējais (1/3)
Piemineklis ir fizisks personības atmiņas iemiesojums un atgādne, tomēr sabiedrība izvēlas atzīmēt un atcerēties tikai dažus cilvēkus - uzstāda pieminekļus dažiem īpašiem un izceltiem varoņiem. Manā vērtību sistēmas pamatā ir vienlīdzība un es vēlētos, ja uzskatam kapakmeni par pieminekli, lai ikkatram apbedītajam būtu uzstādīts kapakmens, kas ne vienmēr finansiālu iemeslu dēļ ir iespējams. Es ticu, ka ir pietiekami daudz stāstu, kuri ir sabiedrības aizmirsti, bet tik un tā ir pielīdzināmi.. -
Piemineklis mirst pēdējais (2/3)
..tiem nācijas veidotājiem, kurus atminamies ar pieminekļiem. Vai es atceros Vilhemu Munteru viņa kapakmens dēļ? Protams, ka nē! Es atminos pēdējo brīvvalsts Ārlietu ministru, jo esmu pavadījis ievērojamu (salīdzinot ar citām vēstures tēmām) laiku pētot Latvijas ārpolitiku pagājušā gadsimta pirmajā pusē, tai skaitā V. Muntera darbu Nāciju Līgā un Latvijas nostājas sarežģītajā starpkara periodā.
Es gan nevaru noliegt, ka pieminekļi manī raisa izjūtas, piemēram, ejot garām Raiņa piemineklim.. -
Piemineklis mirst pēdējais (3/3)
..atceros Jāņa Pliekšāna interesanto un plaiksnīgo personību, dzīvi, attiecības un politisko karjeru, kā arī ievērojot Jāņa Čakstes pieminekli nevaru neizjust lepnumu un patriotismu par savu tautu.
Noslēgumā. Vai pieminekļi pēc nāves ir jāuzstāda? Jā, bet es vēlētos, lai to būtu vairāk, pieminot dažādas personības, kuras veido vairākus Latvijas valsts un sabiedrības aspektus, kā arī es uzskatu, ka cilvēka pienākums ir dokumentēt dzīves notikumus, lai būtu vērts atcerēties viņa būtību. -
Piemineklis - sabiedrības simbols (1/3)
Vai pieminekļi būtu jāuzstāda sabiedriskajā telpā, ne tikai kapos?
Es uzskatu, ka piemineklis iederas publiskajā telpā, jo tas raisa sabiedrībā emocijas un pārdomas par nācijai svarīgām personībām un notikumiem. Piemineklis ir fizisks, redzams, taustāms atgādinājums par aizgājušu laiku, notikumu, cilvēku vai paliekošu vērtību. Ikdienas atgādinājums man liek atcerēties un iemiesot vērtības, kurām ir sekojuši cilvēki valsts pagātnē,- patriotismu, lepnumu, ticību nācijai. Pieminekļi ir svarīgs.. -
Piemineklis - sabiedrības simbols (2/3)
..politikas, varas izrādīšanas, kā arī vēstures avots, ieskats pagātnē. Vara, ko pauž fiziskie atmiņas iemiesojumi, pavisam nesen tika aktualizēti Latvijas sabiedrības apziņā, kad Krievijas kara Ukrainā ietekmē tika pacelts jautājums par PSRS un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu, kas beidzās eksplozīvā Saeimas lēmumā. Personīgi, pieminekļi ir fascinējoši vēstures avoti, bet es nespēju noliegt to vēstures notikumu radīto politisko ietekmi un saprotu iemeslu to demontāžai.. -
Piemineklis - sabiedrības simbols (3/3)
..Atgriežoties pie jautājuma, vai nepieciešams pieminekļus uzstādīt ārpus kapiem, es varu ar pārliecību teikt, ka tas ir jādara gan kā politisks akts, gan kā vēstures saglabāšanas nolūkiem vērsta darbība. Gadu simteņiem cilvēce ir pētījusi pieminekļus, kas ir atstāti gadu tūkstošiem iepriekš. Ticu, ka cilvēka interese par vēsturi turpināsies arī tālā nākotnē, tādēļ šodien ir iespēja iezīmēt sabiedrības nospiedumu un atstāt liecību par savu esamību, vērtībām un paražām. -
Secinājumi
V. Munters ir paveicis īpašus, unikālus darbus savā dzīves laikā, pat ja es personīgi uzskatu, ka viņš ir pieļāvis vairākas neveiksmes Latvijas ārpolitikā.
Pieminekļi ir sarežģīti vēstures un varas izpausmes avoti.
Es, diemžēl, nespēju iedziļināties tik ļoti V. Muntera dzīves stāstā, kā to darīju rakstot par P. Kalniņu.
Šķita interesanti izzināt salīdzinoši polarizējošu personību no brīvvalsts laika Zemnieku partijas ar atšķirīgu ideoloģiju no manis paša uzskatiem. -
-
-