-
Dzimšana
Pilsonība: Latvijas Republikas pilsone
Dzimšanas datums: 1937. gada 1. decembris
Dzimšanas vieta: Rīga, Latvija
Vecāki Annemarija Ran;ke un Kārlis Vīķis -
Otrā pasaules kara sākums
Zviedrija iebrūk Polijā un uzsāk otro pasales karu -
Bēgļu gaitās
1944.gada 10.Oktobrī V.V.Freibergas ģimene ieplūst bēgļu straumē,Kurzemes virzienā.Kādu laiku tie uzturās Liepājā līdz 1944.gada vēlam rudenim. -
Otrā pasaules kara beigas
V.Freiberga mācās un dzīvo Vācijā. -
Period: to
Sākumskola
Latviešu pamatskola bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, Vācija. Nepilnu septiņu gadu vecumā V.V.Freiberga uzsāk skolas gaitas, kara šausmas un dzimtenes zaudējumu prezidente šodien piemin kā galveno bērnības notikumu.
Pirmajā klasē V.V.Freibergu izmet no skolas, jo viņas zināšanas esot bijušas pārāk augstā līmenī un tas esot kļuvis par ''skolotājiem nepanesamu elemantu''. -
Aukstā kara sākums
Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS. -
Bēgšana uz Maroku
1947.gada pavasarī Vaira ierodas Marokā, nepilnu 11 gadu vecumā.Vecākiem Ziemeļāfrika esot likusies salīdzinoši tuva Latvijai, kas deva cerību atgriezties dzimtenē. -
Period: to
Pamatskola
Franču pamatskola, Dauratas HES ciematā, Maroka
Vissnepatīkamākā pieredze no ši laika bija miesasodi kurus pielietoja skolotāji par teju jebko. -
Period: to
Koledža
Mersultana meiteņu koledža, Kasablanka, Maroka -
Ieceļošana Kanādā
1954.gada rudenī V.V.Freiberga ieceļo Kanādā.
Trešā trimda
Trešais kontinets
Piektā valoda
Pirmie seši gadi Kanādā ir ļoti smags laiks V.V.Freibergas gan fiziski, gan psiholoģiski, atceroties šo laiku viņa saka : ''es jutos kā garīgi amputēta" -
Period: to
Vakara un neklātienes kursi
Vakara un neklātienes kursi, 13. klase, Ontario Izglītības ministrija, Toronto, Kanāda -
Period: to
Pirmais Darbs
Kasiere Kanādas Komercbankā, (Candian Bank of Commerce), Toronto
Šis bija V.Freibegas pirmais officiālais darbs un tas bija štata darbs, vēlāk sekoja vēl 13 amati līdz tā kļuva par Latvijas valsts prezidenti -
Period: to
Darba pieredze
1959-1960 Spāņu valodas ārštata skolotāja Ontario sieviešu koledžas 12. un 13. klasē, Vitbija, Ontario, Kanāda
1958 Spāņu valodas tulks, "Confederation Life” apdrošināšanas firmā, Toronto
1957-1960 Audzinātāja Brenksamholas meiteņu internātskolā, Toronto -
Augstākā izglītība (diplomi)
Bakalaura grāds (B.A.) Humanitārās zinātnēs, Toronto universitātes Viktorijas koledža -
Period: to
Darba pieredze
neskatoties uz izcilām sekmēm kuras bija V.V.Freibergai visus mācību gadus Vaira ir spiesta strādāt, jo viņai nav bijusi iespēja saņemt stipendiju, stipendijas saņemot tikai
skolēni kuri nākuši no ''normālām skolām'' -
Ģimenes statuss
Aprecās ar Imantu Freibergu -
Latviešu jaunatnes svētki Toronto
Svētku sagatavošanas darbi ilga divus gadus, bet pēc ilgām pūlēm pasākums īstenojās - tajā piedalījās ap 6000 jauniešu. -
Augstākā izglītība (diplomi)
Maģistra grāds (M.A.) psiholoģijā, Toronto universitāte -
Bērni
Piedzimst vecākais dēls Kārlis Freibergs -
Berlīnes mūra celšana
Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. -
Bērni
Piedzimst meita Līga Freiberga -
Augstākā izglītība (diplomi)
Doktora grāds (Ph.D.) eksperimentālajā psiholoģijā, Makgila (McGill) universitāte, Monreāla, Kanāda -
Pētniecība
Vadītas 28 zinātņu doktora un maģistra disertācijas.
1965 - šobrīd -
Kanāda ievieš officiālo karogu
Vairai Vīķei-Freibergai mācoties Kanādā, kanādieši pieņēma lēmumu mainīt savu karogu, uzlikt uz tā kļavu lapu, kļavu
lapai kļūstot par valsts simbolu -
Padomju Latvijas apmeklēšana
Ierodas Latvijā ar savu ģimeni, un saprot ,ka vēlas atgriezties savā dzimtenē.
Uzturēties viesnicā ''Rīga'' esot bijis grūti, visas kustības tika uzraudzītas,dokumenti esot jāastāj viesnīca un vienmēr jāpaziņo ar savām gaitām. -
Period: to
Kanādas Dabaszinātņu un inženierzinātņu zinātniskās pētniecības padome
Pēcdoktorantūras stipendiju piešķiršanas komitejas locekle -
Period: to
Kanādas sabiedrisko zinātņu federācija
V.Freiberga ķļūst par publikāciju apakškomitejas locekli -
Apbalvojums
Kanādas Psihologu apvienības goda biedre.
V.V.Freiberga publicē virkni nozīmīgu pētījumu eksperimentālajā psiholoģijā. -
Period: to
NATO zinātniskās programmas “Cilvēcīgie faktori” komisija
Priekšsēdētāja
Pirmā reize vairāk neka 20 gados ,kad NATO speciālistu komisiju vada sieviete. -
Austrālija
1980.gada jauno gadu Vaira pavada uzrunājot latviešu sabiedrību dažādās Austrālijas pilsētās. -
Period: to
Kanādas Humanitāro zinātņu federācija
Izpildkomitejas locekle -
Period: to
Kanādas sabiedrisko zinātņu federācija
Prezidente -
Period: to
Kanādas Humanitāro zinātņu federācija
Publikāciju apakškomitejas locekle -
Period: to
Kanādas Psihologu apvienība
V.Feiberga ķļust par prezidenti psihologu apvienībā -
Period: to
Kanādas padome
Eksperimenti atmiņas un izguves procesos un leksiskajā statistikā -
Period: to
Kanādas Veselības un labklājības ministrija
Psihiskās veselības pētniecības konsultatīvās komitejas locekle -
Period: to
Kanādas Zinātnes padome
Atbilstoši ieņemamajam amatam, visu Zinātnes padomes komiteju locekle -
Period: to
Kanādas Zinātnes padome
Viceprezidente (iecelta no Kanādas Ģenerālgubernatora) -
Period: to
Baltu studiju veicināšanas asociācija AABS
Prezidente AABS -
Komitejas locekle
Psiholoģijas departamenta direktora konkursa vērtēšanas komitejas locekle -
Baltu studiju veicināšanas asociācija AABS
Baltu studiju fonda dibinātājlocekle -
Period: to
Universitātes zinātniskās pētniecības komiteja
Universitātes četru pētniecības centru izvērtēšanas komitejas locekle -
Psiholoģijas departamenta komiteja
Psiholoģijas departamenta direktora konkursa vērtēšanas komitejas locekle -
Sabiedriskais darbs
"Jaukie vakari", Monreālas Universitātes tālākizglītības kursi par psihotropiskām narkotiskām vielām -
Period: to
Kanādas Psihologu apvienība
Zinātnisko lietu komitejas locekle -
Ārštata padomniece
Konsultante Brazīlijas parlamenta Satversmes reformas komisijā -
Period: to
Darba pieredze
Ievēlēta 1998.g. Monreālas universitātes emeritētā profesore
1979-1998 Monreālas universitātes habilitētā profesore
1984-1989 Kanādas Zinātnes padomes vicepriekšsēdētāja -
Period: to
Latviešu vasaras nometnes ģimenēm ‘Trīsreiztrīs’
Tautiskā mantojuma saglabāšanai trimdā.V.V.Freiberga ar lielu atbildību sagatavo un rediģē Tautiskā mantojuma ievrizes matreālus. -
Alberta Legzdiņa koncerts
Mežaparka Lielajā estrādē sniegtais koncerts 35 tūkstošu klausītāju ielenkumā bija viena no dziesmotās Latvijas revolūcijas virsotnēm -
Baltijas ceļš
Apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas,šis bija milzīgs protests pret PSRS -
Apbalvojums
Tieslietu goda doktore (LL.D.), Kvīnsas (Queen’s) universitāte, Kingstona, Kanāda -
Period: to
Monreālas universitātes (Université de Montréal) komiteja
Universitātes ceļa naudu piešķiršanas komitejas locekle -
Vispasaules Latviešu zinātņu kongress
Uzstājas Monreālas universitātes profesore V.V.Freiberga,salīdzinot tradicionalās gudrības ar mūsdienu zinātni. -
Period: to
Administratīva darba pieredze organizācijās
Simpoziju komitejas prezidente -
Period: to
Monreālas universitātes (Université de Montréal) komitejas
Universitātes pētniecības fondu (CAFIR) komitejas locekle -
Latvija atgūst neatkarību no Padomju Sociālistiskās Republikas
V.Freiberga aktīvi piedalījās politiskajos notikumos, kas saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu no Padomju Savienības. -
Apbalvojums
Killama zinātniskās pēniecības fonda stipendiāte -
Ārštata padomniece
Latvijas Kultūras fonda politikas padomniece, Rīga -
Runa Latvijas Kūlturas fonda Spīdolas balvas ceremonija
Par V.V.Freibergas vārda autoritāti Latvijā jau 90.gadu sākumā liecina fakts, ka viņa tiek uzaicināta sniegt šo runu.Tā tolaik bija viss lielāka balva ko Latvijā varēja saņemt.
Šis bija spilgtākais uznāciens Latvijas politikā līdz šim. -
Apbalvojums
Triju zvaigžņu ordeņa virsniece, Latvijas Republika -
Period: to
Kanādas Padome
1995-1998 Killama fonda zinātniskās pētniecības stipendiju, Killama balvu un Džona Dīfenbeikera (John Diefenbaker) balvu piešķiršanas komitejas locekle
1997-1998 Killama fonda zinātniskās pētniecības stipendiju piešķiršanas apakškomitejas (sabiedriskajās zinātnēs) priekšsēdētāja -
Period: to
Administratīva darba pieredze organizācijās
Monreālas Universitātes pārstāve Akadēmijā -
Apbalvojums
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām -
Viesprofesūras stāži ārzemēs
Kolorādo Universitāte, Kognitīvo zinātņu institūts un Psiholoģijas fakultāte, pie prof. Valtera Kinča -
Period: to
Atgriezšanās Latvija un pirmais darbs Latvijā
Latvijas Institūta direktore, Rīga -
Period: to
Administratīva darba pieredze organizācijās
Humanitāro zinātņu franču valodas akadēmijas prezidente -
Period: to
Prezidentūra
Viņa bija pirmā sieviete, kas ieņēma Latvijas valsts prezidenta amatu
Pirms Latvijas iestāšanās NATO un ES aktīvi piedalījās šo organizāciju sagatavošanā.
Centās paaugstināt valsts prestižu un veicināt tās attīstību pēc ekonomikas krīzes 1990. gadu beigās. -
2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV
Četrus teroristu uzbrukumus ASV, ieskaitot Ņujorku, Ārlingtonas apgabalu un Šenksvilas apkārtni, raksturo traģiski notikumi, kuros kopumā dzīvību zaudēja gandrīz 3000 cilvēki. -
Pēc prezidentūras
Pēc prezidentūras Vaira Vīķe-Freiberga aktīvi darbojas starptautiskajā politikā. -
Pieminekļi
Vai pieminekļi ir jāuzstāda pēc nāves?
Pieminekļi var kalpot kā veids, kā atzīmēt un atcerēties personu, kura ir veikusi svarīgu ieguldījumu sabiedrībā, kultūrā vai zinātnē. Tie var kalpot kā simbols, kas nodrošina ilgstošu piemiņu par personu un viņas ieguldījumu.Tie kļūst par daļu no vēsturiskā un kultūras mantojuma, atspoguļojot noteiktu laika posmu vai sabiedrības attīstību. Tos var redzēt kā svarīgu elementu vēsturiskās identitātes saglabāšanā. -
Pieminekļi
...Pieminekļi var kalpot arī kā veids, kā dalīties ar dzīves stāstu un pieredzi sabiedrībā. Tos var uztvert kā ceļvedi vai iedvesmu citiem cilvēkiem. -
Secinājumi
V.Freiberga ir pirmā sieviete , kas bija Latvijas valsts prezidente, mācījusies daudzviet pasaulē un ieguvsi vairākas izglītības , kā arī Latvijas balss Eiropā.Sieviete kura aizstāvējusi savu viedokli daudzviet pasaulē,neatlaidīga un iedvesmojoša.Bez šīs sievietes Latvija nebūtu varējusi attīstīties. -
Pieminekļi
''Freibergu mieru sargās tautumeitas''
Meža kapos nelegāli ir parādijies piemineklis/kapavieta V.V.Freibergai.
Freibergas 21 kvadrātmetrus lielās kapavietas autors esot slavenais akmeņkalis Ivars Feldbergs.
Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie uzreiz divām kapavietām,kas arī nēesot likumīgi. -
Vai pieminekļi ir jāuzstādā tikai kapos?
Pieminekļus pavisam noteikti vajadzētu uzstādīt publiskajās telpās. Pieminekļi sabiedriskajā telpā veicina kopienas atcerēšanos par svarīgiem notikumiem vai cilvēkiem.Tos var izmantot kā izglītojošu līdzekli par vēsturi un kultūru.Uzstādīšana notiek, iesaistot sabiedrību, kas izsaka viedokļus par pieminekļu izvietošanu un dizainu. -
Izmantotā literatūra
Grāmata ''Brīvās Latvijas prezidenti''
Grāmata ''Brīvības vārdā''
Prezidentu mājas lapa https://www.president.lv/lv/dr-vairas-vikes-freibergas-biografijas-detalas
Wikipedia -
Vai pieminekļi ir jāuzstādā tikai kapos?
Kā mākslas darbi, tie bagātina pilsētas ainavu ar estētiskām vērtībām.Pieminekļi var kalpot kā avots iedvesmai un motivācijai kā arī tie stiprina kopienas sajūtu un identitāti, piedāvājot kopīgu stāstu.