Senās Grieķijas un senās Romas vēstures notikumi

Arhaiskais laikmets

Period: 800 BCE to 600 BCE

Arhaiskais laikmets ir periods Vidusjūras reģionā no 8. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Šajā laikā izveidojas sengrieķu pilsētvalstis, pirmo reizi notika olimpiskās spēles, sengrieķi kolonizēja zemes ārpus Grieķijas, laikmeta beigās izveidojās Peloponēsas savienība. Šim laikam ir raksturīga intensīva sengrieķu saimniecības, kā arī viņu kultūras un mākslas attīstība. Pirms arhaiskā laikmeta bija Homēra laikmets jeb tā sauktie “tumšie gadsimti”, bet pēc tam sekoja klasiskais laikmets.

Antīkās olimpiskās spēles

776 BCE

Par Senās Grieķijas periodu tiek uzskatīts laikposms no pirmajām Olimpiskajām spēlēm 776. gadā p.m.ē. līdz Aleksandra Lielā nāvei 326. gadā p.m.ē. Olimpisko spēļu tradīciju esot iedibinājis mītiskais varonis Hērakls. Tā vēsta sengrieķu mīti, taču pirmās dokumentētās liecības attiecas uz laikposmu 884.-828. gadi p.m.ē. Spēļu nosaukums radies no vietas, kur tās norisinājās - Olimpijā. Tur atradās arī Zeva templis un tika izbūvēts stadions spēļu norisei.

Antīkās olimpiskās spēles

776 BCE

Par Senās Grieķijas periodu tiek uzskatīts laikposms no pirmajām Olimpiskajām spēlēm 776. gadā p.m.ē. līdz Aleksandra Lielā nāvei 326. gadā p.m.ē. Olimpisko spēļu tradīciju esot iedibinājis mītiskais varonis Hērakls. Tā vēsta sengrieķu mīti, taču pirmās dokumentētās liecības attiecas uz laikposmu 884.-828. gadi p.m.ē. Spēļu nosaukums radies no vietas, kur tās norisinājās - Olimpijā. Tur atradās arī Zeva templis un tika izbūvēts stadions spēļu norisei.

Lielā grieķu kolonizācija

750 BCE

Kopš 8. gadsimta vidus pirms mūsu ēras Grieķi sāk apmesties uz visiem Vidusjūras un Melnās jūras krastiem. Uz kuģiem cilvēki iekrauj mājdzīvniekus, krājumus un devās prom. Pēc zinātnieku domām, grieķi toreiz nodibināja vairākus simtus aizjūras pilsētu. Šīs pārvietošanas tagad sauc par lielo grieķu kolonizāciju, un jaunās pilsētas sauc par kolonijām. Lieliski, ka viņu sauc par milzīgo kolonizācijas vērienu. Tas ilga apmēram 300 gadus.

Homērs

750 BCE

Homērs (dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru. Homēra darbi senajā Grieķijā bija zināmi katram un ap dzejnieka biogrāfiju jau toreiz tika radītas leģendas. Protams, ka klasiskās un hellēniskās Grieķijas laikmetā sacerētie traktāti par un ap Homēra personību un dzīvi mūsdienu literatūras zinātnē vairs netiek pieņemti bez kritikas.

Arhaiskais laikmets

Period: 700 BCE to 500 BCE

Arhaiskais laikmets ir periods Vidusjūras reģionā no 8. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Šajā laikā izveidojas sengrieķu pilsētvalstis, pirmo reizi notika olimpiskās spēles, sengrieķi kolonizēja zemes ārpus Grieķijas, laikmeta beigās izveidojās Peloponēsas savienība. Šim laikam ir raksturīga intensīva sengrieķu saimniecības, kā arī viņu kultūras un mākslas attīstība. Pirms arhaiskā laikmeta bija Homēra laikmets jeb tā sauktie “tumšie gadsimti”, bet pēc tam sekoja klasiskais laikmets.

Republikas nodibināšana Romā

509 BCE

Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509. gada p.m.ē., kad no Romas tika padzīts pēdējais ķēniņš, līdz 27. gadam p.m.ē. 16. janvārim, kad Romas senāts nobalsoja par augusta titulu Oktaviānam.
Republikas laikā Roma kļuva no pilsētvalsts par dominējošo spēku Vidusjūras baseinā, smagos Pūniešu karos iznīcinot savu galveno konkurentu - Kartāgu.

Lielā grieķu kolonizācija

500 BCE

Kopš 8. gadsimta vidus pirms mūsu ēras Grieķi sāk apmesties uz visiem Vidusjūras un Melnās jūras krastiem. Uz kuģiem cilvēki iekrauj mājdzīvniekus, krājumus un devās prom. Pēc zinātnieku domām, grieķi toreiz nodibināja vairākus simtus aizjūras pilsētu. Šīs pārvietošanas tagad sauc par lielo grieķu kolonizāciju, un jaunās pilsētas sauc par kolonijām. Lieliski, ka viņu sauc par milzīgo kolonizācijas vērienu. Tas ilga apmēram 300 gadus.

Klasiskais laikmets

Period: 500 BCE to 400 BCE

Laikmeta sākums.
Klasiskais periods Grieķijas vēsturē sākas ar 20 gadu ilgu karu ar persiešiem, kas sākās 500. gadā p.m.ē. Tikai pateicoties Atēnām, kas radīja jūras savienību un uzņēmās vadību cīņā ar persiešiem, Grieķijai izdevās pavisam uzvarēt šajā cietsirdīgajā karā.
Protams, tādi apstākļi neapmierināja Spartu, kas arī bija par iemeslu Peloponēsas kara sākumam 431. gadā p.m.ē., kas beidzās pēc 27 gadiem ar pilnīgu Atēnu sagraušanu.

Klasiskais laikmets

Period: 500 BCE to 430 BCE

Klasiskais periods Grieķijas vēsturē sākas ar 20 gadu ilgu karu ar persiešiem, kas sākās 500. gadā p.m.ē. Tikai pateicoties Atēnām, kas radīja jūras savienību un uzņēmās vadību cīņā ar persiešiem, Grieķijai izdevās pavisam uzvarēt šajā cietsirdīgajā karā
Protams, tādi apstākļi neapmierināja Spartu, kas arī bija par iemeslu Peloponēsas kara sākumam 431. gadā p.m.ē., kas beidzās pēc 27 gadiem ar pilnīgu Atēnu sagraušanu.

Grieķu persiešu kari

499 BCE

Grieķu—persiešu kari, saukti arī par persiešu kariem, bija konfliktu sērija starp Persijas Ahemenīdu impēriju un Grieķijas pilsētvalstīm, kas ilga no 499. līdz 449. gadam p.m.ē. Intensīvākā karadarbība notika divu persiešu karagājienu laikā starp 490. un 479. gadu p.m.ē. Lai gan Ahemenīdu impērija šajā laikā sasniedza savu spēka virsotni, grieķu kolektīvā aizsardzība kara laukā pārspēja šķietami neuzveicamo pretinieku.

Grieķu persiešu karš

490 BCE

Grieķu—persiešu kari, saukti arī par persiešu kariem, bija konfliktu sērija starp Persijas Ahemenīdu impēriju un Grieķijas pilsētvalstīm, kas ilga no 499. līdz 449. gadam p.m.ē. Intensīvākā karadarbība notika divu persiešu karagājienu laikā starp 490. un 479. gadu p.m.ē. Lai gan Ahemenīdu impērija šajā laikā sasniedza savu spēka virsotni, grieķu kolektīvā aizsardzība kara laukā pārspēja šķietami neuzveicamo pretinieku.

Rietumromas krišana

476 BCE

Tas bija zaudējums centrālās politiskās kontroles Rietumu Romas impērijas, process, kurā Empire neizdevās īstenot savas varas, un tās lielākā teritorija tika sadalīta vairākos pēcteču valsts iekārtā . Romas impērija zaudēja stiprās, kas bija atļauts to īstenot efektīvu kontroli pār saviem rietumu provincēs ; tādi faktorus kā armijas efektivitāte un skaits, romiešu iedzīvotāju veselība un skaits, ekonomikas spēks, armijas kompetence.imperatori.

Peloponēsas karš

431 BCE

Peloponesas karš bija karš Senajā Grieķijā starp Atēnu vadīto Dēlas savienību u un Peloponesas līgu, kuru vadīja Sparta. Tas notika no 431. gada p.m.ē. līdz 404. gada p.m.ē. 25. aprīlim. Vēsturnieki tradicionāli šo karu iedala trijos posmos.

Peloponesas karš

431 BCE

Peloponesas karš bija karš Senajā Grieķijā starp Atēnu vadīto Dēlas savienību u un Peloponesas līgu, kuru vadīja Sparta. Tas notika no 431. gada p.m.ē. līdz 404. gada p.m.ē. 25. aprīlim. Vēsturnieki tradicionāli šo karu iedala trijos posmos.
Pirmais posms (Arhimāda karš) ilga no 431. līdz 421. gadam. Otrais posms (ceturtā Sicīlijas ekspedīcija) ilga no 415. līdz 413. gadam. Trešais posms (Dekelejas karš) ilga no 413. līdz 404. gadam. 405. gadā.

Maķedonijas Aleksandrs

356 BCE

Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (356. p.m.ē. - 323. p.m.ē) bija Maķedonijas valdnieks, karavadonis, pasaules iekarotājs. Viņš kļuva par Maķedonijas valdnieku 20 gadu vecumā, kad nomira viņa tēvs Filips II. Savas neilgās valdīšanas laikā Aleksandrs iekaroja milzīgas teritorijas.Visa viņa dzīve pagāja kaujas laukā, iekarojumi palīdzēja izplatīties hellēņu kultūrai lielā pasaules daļā. Grieķu tipa pilsētu paliekas atrastas gan Mazāzijā, gan Ēģiptē, gan Afganistānā un Ziemeļindijā.

Helēnisma laikmets

Period: 336 BCE to 100 BCE

Hellēnisms – sengrieķu kultūras un Centrālāzijas zemju kultūru mijiedarbība un savstarpējā ietekmēšanās, iepazīstot vienam otru, pārņemot daudzas tehniskus, politiskus un zinātniskus sasniegumus. Šaurākā nozīmē sengrieķu kultūras ietekme Āzijā, kas sākās no aptuveni 336. g. p.m.ē., (Maķedonijas Aleksandra valdīšanas sākuma), līdz 1. gs. p.m.ē., kad Senā Grieķija zaudēja savu kā civilizācijas centra nozīmīgumu.

Helēnisma laikmets

Period: 336 BCE to 100 BCE

Hellēnisms – sengrieķu kultūras un Centrālāzijas zemju kultūru mijiedarbība un savstarpējā ietekmēšanās, iepazīstot vienam otru, pārņemot daudzas tehniskus, politiskus un zinātniskus sasniegumus. Šaurākā nozīmē sengrieķu kultūras ietekme Āzijā, kas sākās no aptuveni 336. g. p.m.ē., (Maķedonijas Aleksandra valdīšanas sākuma), līdz 1. gs. p.m.ē., kad Senā Grieķija zaudēja savu kā civilizācijas centra nozīmīgumu.

Kartāgas iznīcināšana

146 BCE

264.gadā sākās militāras cīņas, kas nolika sākumu trim Pūniešu kariem. Galu galā Kartāga tajos cieta sakāvi un trešajā karā tika pilnīgi iznīcināta 146.g.pmē. 3 gadus kartāgieši aizsargāja pilsētu. Kaujas pilsētā ilga veselu nedēļu, pat naktīs. Romas senāts nolēma noslaucīt Kartāgu no zemes virsmas.

Cēzera varas sagrābšana

49 BCE

Doma par pilsoņu karu un varas sagrābšanu Romā, Cēzaram ienāca prātā, kad tas iebruka Britānijā. Tur viņam pakļāvās milzīga armija, kuru viņš nolēma paturēt pretēji likumam, kas paredzēja atlaist karavīrus. Tā 49. gadā p.m.ē. Cēzars uzsāka cīņu par vienvaldību, kurā Cēzara pretinieks bija Gnejs Pompejs. Pilsoņu karš Romas Republikā turpinājās līdz 45. gadam p.m.ē. un beidzās ar Cēzara uzvaru. Cēzars tādā veidā kļuva par diktatoru.

Oktaviāna valdīšana

27 BCE

Oktaviāns (dzimis 63. gada p.m.ē. 23. septembrī, miris 14. gada 19. augustā) bija pirmais Senās Romas imperators, līdz ar viņa valdīšanas sākumu 27. gadā p.m.ē. sākās Romas impērijas vēsturiskais periods. Romas Senāts 27. gadā p.m.ē. Oktaviānam piešķīra titulu Augusts, kas nozīmēja „dižais, iesvētītais” un kas vēlāk politiskajā apritē tika lietots kā sinonīms ķeizaram.

Galvaspilsētas pārcelšana uz Konstantinopoli

330

Romas imperators Konstantīns I pieņēma izšķirošu lēmumu: pārcelt impērijas galvaspilsētu uz valsts austrumiem. Mūsu ēras 330. gada 11. maijā tika iesvētīta Jaunā Roma, kurai gan nostiprinājās cits nosaukums – Konstantīna pilsēta – Konstantinopole.