-
273 BCE
Hamilkārs Barka
Hamilkārs Barka — iecerēja vispirms nostiprināt Kartāgas varu Spānijā un tad kopīgi ar šajā zemē dzīvojošajām ciltīm doties karagājienā pret Romu pa sauszemi, iebrūkot Itālijā no ziemeļiem.
273. gadā p.m.ē. Hamilkārs dēvās uz Spāniju. Sākumā spāņu ciltis drosmīgi pretojās kartāgiešiem. Cīņas turpinājās kādus desmit gadus un kartāgieši pakļāva lielāko daļu no tagadējās Spānijas. Tur Hamilkārs nodibināja nocietinātu pilsētu — Jauno Kartāgu, kura kalpoja kartāgiešiem par atbalsta punktu. -
264 BCE
Pūniešu kari
- gadā p.m.ē. savā starpā sāka cīnīties divas Sicīlijas grieķu polisas — Mesīna un Sirakūzas. Cīņā Sirakūzām palīdzēja Kartāga, bet Mesīna savukārt aicināja palīgā Romu. Romieši pieveica kartāgiešus, kā arī Sirakūzu karaspēku. Sirakūzu valdnieks Hierons bija spiests noslēgt ar Romu miera līgumu.
-
Period: 264 BCE to 241 BCE
Pirmais pūniešu karš
Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē. Tajā uzvaru guva romieši, un rezultātā pārņēma savā kontrolē Sicīlijas salu. -
Period: 218 BCE to 201 BCE
Otrais pūniešu karš
Otrais pūniešu karš norisinājās no 218. līdz 201. gadam p.m.ē. Kartāga nespēja samierināties ar ietekmes zaudējumu Vidusjūrā un sāka gatavoties jaunam karam pret Romu. Viens no ietekmīgākajiem Kartāgas karavadoņiem -
Period: 149 BCE to 146 BCE
Trešais pūniešu karš
Trešais pūniešu karš norisinājās no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Pēc šī kara Kartāgas pilsēta tika pilnībā nopostīta un beidza pastāvēt arī kartāgiešu valsts. -
2
Enruski
Jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē Itālijas dienvidos sāka apmesties grieķu kolonisti, bet no 8. līdz 6. gs. p.m.ē. grieķu kolonijas aizņēma jau visu Dienviditālijas piekrasti, kā arī Sicīlijas salu. Ap to laiku, kad Apenīnu pussalas dienvidos veidojās un nostiprinājās grieķu kolonijas, tās vidusdaļā ienāca etruski. Etruski bija samērā attīstīta tauta, kurai bija sava rakstība. Etrusku alfabēts bija līdzīgs grieķu alfabētam, tomēr viņu atstātie rakstu pieminekļi vēl līdz šim nav izlasīti. -
3
Akmens laikmets
Apenīnu pussala bijusi apdzīvota jau senajā akmens laikmetā. 3. gadu tūkstotī p.m.ē. šeit sāka attīstīties lopkopība, bet 2. gadu tūkstotī p.m.ē, apgūstot bronzas ieguves prasmi, iedzīvotāji aizvien vairāk sāka nodarboties ar zemkopību. Par senākajiem Itālijas iedzīvotājiem nav drošu ziņu, bet ir zināms, ka 2. gadu tūkstotī p.m.ē šeit dzīvojušas vairākas savstarpēji radniecīgas ciltis, kuras tiek kopīgi sauktas par itālikiem.