-
Dzimšana
Pauls Kalniņš dzimis Vilces pagasta "Mazpelčos". -
Skola
Absolvēja Liepājas Nikolaja ğimnāziju. -
Period: to
Universitāte
Studēja dabaszinības Maskavas universitātē. -
Period: to
Universitāte
Studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē. -
Redakcijas loceklis
Avīzes "Dienas Lapa" redakcijas loceklis. -
Period: to
Trimda
Tika izraidīts no Latvijas kopā ar citiem Jaunās strāvas dalībniekiem. -
Kāzas
Apprec latviešu politiķi, sabiedrisko darbinieci Klāru Kalniņu. -
Dēls
Piedzimst dēls Bruno Kalniņš, kurš vēlāk iesaistījās Latvijas politikā. -
Period: to
Emigrācija
Atradās emigrācijā Šveicē. -
1905. gada revolūcija
P. Kalniņš piedalījās un bija 1905. gada revolūcijas aculiecinieks. Revolūcija atļāva izveidoties LSDSP, kurā P. Kalniņš aktīvi darbojās. -
Redakcijas loceklis
"Cīņas" redakcijas līdzstrādnieks. -
Period: to
Ārsts un redakcijas loceklis
Strādāja par ārstu Jūrmalā, bija vairāku sociāldemokrātu izdevumu redakciju loceklis, tajos publicēja arī savus rakstus. -
Period: to
Pirmais pasaules karš
Bija kara aculiecinieks, un pats arī strādāja par kara ārstu. Kara rezultātā sabruka Krievijas impērija un radās iespēja Latvijai būt neatkarīgai. -
Deputātu padome
Rīgas Strādnieku deputātu padomes loceklis, piedalījās Demokrātiskā bloka dibināšanā. -
Period: to
LSDSP CK priekšsēdētājs
Bija Latvijas Sociāldemokrātu Strādnieku partijas centrālās komitejas priekšsēdētājs. -
Latvijas valsts proklamēšana
Kopā ar sievu Klāru un dēlu Bruno bija viens no Latvijas Republikas proklamēšanas dalībniekiem. -
Period: to
Satversmes sapulce
Bija viens no 150 Satversmes sapulces dalībniekiem. Veidoja Satversmi-Latvijas pamatlikumu. -
Period: to
Kultūras fonds
Kultūras fonda priekšsēdētājs. -
Period: to
Saeimas deputāts, priekšsēdētājs
Bija 1.-4. Saeimas deputāts un priekšsēdētājs. -
Triju Zvaigžņu ordenis 2. šķira
Tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru. -
Triju Zvaigžņu ordeņa 1. šķira
Ieguva Triju Zvaigžņu ordeņa 1. šķiru. -
Latvijas prezidenta vēlēšanas
Kandidēja 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās, zaudēja Albertam Kviesim. -
Latvijas prezidenta vēlēšanas
Kandidēja 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās, taču zaudēja Albertam Kviesim. -
1934. gada apvērsums
Kā Kārļa Ulmaņa politiskais opozicionārs pēc apvērsuma četrus mēnešus pavada Centrālcietumā un mājas arestā. -
Period: to
Otrais pasaules karš
Otro pasaules karu Pauls Kalniņš pavada gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņš pretojās pret PSRS un vācu okupācijām Latvijā, strādāja kā ārsts un īsi pēc kara beigām Eiropā nomirst Austrijā. Bija kara aculiecinieks. -
Period: to
PSRS un vācu okupācijas
Bija nelegālās sociāldemokrātu CK loceklis. Pirmās PSRS un vācu okupācijas aculiecinieks. -
Ārsts
Bija ārsts Rīgas 1. poliklīnikā -
1941. gada deportācija
Bija pirmās deportācijas aculiecinieks. Lai gan bija daļa no inteliģences, pats deportēts netika. -
LCP dibināšana
Piedalījās Latvijas Centrālās padomes dibināšanā. -
Delegācija
Tika deleģēts uz Zviedriju, bet Baltijas jūrā viņš tika aizturēts un aizvests uz Vāciju. -
Deklarācijas parakstīšana
Latvijas Centrālās padomes sēdē parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu. -
Valsts prezidenta vietas izpildītājs
Bija pēdējais likumīgi ievēlētais Saeimas priekšsēdētājs, tāpēc uzņēmās Valsts prezidenta vietas izpildīšanu līdz pat nāvei. -
Nāve
Nomira Becavas ciemā pie Lustenavas, sabiedroto okupētajā Austrijā. -
Dr. Paula Kalniņa piemiņas fonds
Stokholmā tika nodibināts Paula Kalniņa piemiņas fonds. Tas iecerēja vākt materiālus un izdot piemiņas almanachu par P. Kalniņa dzīvi un darbu, rūpēties par viņa peļņu pārvešanu atbrīvotā dzimtenē un piemiņas uzturēšanu tautā. -
Luga "Dr. Paula Kalniņa tiesāšana"
Raimonds Staprāns uzrakstīja 41 lpp. garu lugu par P. Kalniņa tiesāšanu, kas norisinās 20.gs. 30. gados. -
Izstāde "Bez demokrātijas nebūs Latvijas"
Saeimā atklāja Paula Kalniņa 150 gadu jubilejai veltītu izstādi. Izstāde stāsta par vienu no sava laika ietekmīgākajām politiskajām figūrām, valstvīru, ārstu un publicistu P. Kalniņu-demokrātijas idejas uzturētāju un aizstāvi. -
Paula Kalniņa portreta atklāšana
Valsts prezidenta institūcijas 100. gadadienā, Rīgas pilī svinīgi atklāja Valsts prezidenta vietas izpildītāja Paula Kalniņa portretu. -
Nākotnes piemineklis
Mūsuprāt, par godu Kalniņu ģimenei (Paulam, Klārai, Bruno) ir jāizveido piemineklis. Tas atrastos pie Latvijas Nacionālā teātra, jo tajā notika Latvijas proklamēšana, kurā piedalījās visi 3 ģimenes pārstāvji. Piemineklis būtu rotāts ar sarkanām rozēm, jo tās ir LSDSP simbols. Klāra, Pauls un Bruno Kalniņi visi bija šīs partijas locekļi. Kā arī piemineklī būtu iegravēts teksts "Ģimene, kas veidoja atviju", jo gan, Pauls, gan Klāra, gan Bruno sniedza ļoti lielu ieguldījumu neatkarīgā Latvijā. -
Secinājumi
Pauls Kalniņš lielāko savu dzīves daļu veltīja Latvijai. Viņš palīdzēja izveidot brīvu, neatkarīgu Latviju, un kad tā zaudēja savu neatkarību, P. Kalniņš centās to atjaunot. Bez šī ārsta un politiķa Latvija pat mūsdienās izskatītos citādāk. -
Avoti
https://enciklopedija.lv/skirklis/2578-Pirmais-pasaules-kar%C5%A1
https://enciklopedija.lv/skirklis/22237-Jaun%C4%81-str%C4%81va
https://enciklopedija.lv/skirklis/119045-1934-gada-15-maija-apv%C4%93rsums
http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/160421/103/
https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/latvijas-proklamesana-brivibas-cinas-4288/re-5d63e0c9-d166-499e-9f80-1b98c1f2a9d7