-
Period: 776 BCE to 323 BCE
Senā Grieķija
Sengrieķu mākslā tika ievērota proporcionalitāte un skaistuma kanoni – tajā laikā radās mākslas likumi, to paraugi un mēri.
Mākslā valdīja arī harmonijas, mērenības, līdzsvarotības principi, tika ievērots proporcijas dabiskums, tēli tika idealizēti.
Tika attēloti mitoloģiskie dievi un dievietes, kultūrvaroņi, sportisti, olimpiskās spēles, taču netika attēloti bērni un veci ļaudis. Apgleznoja tempļu un portiku sienas, izmantoja māla plāksnes un koka dēļus. -
Period: 753 BCE to 476
Senā Roma
Atšķirībā no grieķu mākslas, romiešu tēlniecība savā sākotnē bija reālistiska.
Tēlniekus piesaistīja cilvēku individualitāte, jūtas, pārdzīvotais, kas atstāj ietekmi cilvēka izskatā.
Senās Romas mākslā ir redzams utilitārisms un aizguvumi no citām kultūrām.
Senās Romas mākslai raksturīga monumentalitāte, gigantomānija. Tika ieviests betons, tika veidotas arkas, velves, kupolveidīgi pārsegumi, pirtis, akvedukti, amfiteātri. Tika attīstīta muižu arhitektūra un ceļi. -
500 BCE
Mirons. Diska metējs.
Senie laiki -
200 BCE
Sienas gleznojums Pompejos
Senie laiki -
113
Trajāna kolonna
Senie laiki -
Period: 500 to 1500
Viduslaiki
No viduslaiku gadsimtiem saglabājušies zīmējumi, miniatūras, mozaīkas, freskas, gleznas un skulptūras, kā arī arhitektūras pieminekļi. Viduslaiku periodā dekoratīvā māksla, arī metālapstrāde, ziloņkaula grebšana un izšuvumi, kuros izmantoti dārgmetāli, tika vērtēti augstāk nekā gleznas vai skulptūras. Viduslaiku mākslā ietilpa arī izgaismoti manuskripti, vitrāžas, metālapstrāde un mozaīkas, fresku sienu gleznas un darbi no dārgmetāliem vai tekstilijām, gobelēni. -
1220
Vitrāža Šartras katedrālē Francijā (Cathédrale Notre-Dame de Chartres)
Viduslaiki -
Period: 1300 to
Renesanse
Renesanses laikmetā par kultūras avotu kļuva antīkā laikmeta domātāju idejas. Renesanses mākslai raksturīga atšķirīga formveide un estētika, salīdzinot ar gotikas stilu. Būtiska loma stila attīstībā Itālijā bija renesanses humānismam, saiknei ar sava laika zinātnes atziņām un atklājumiem.
Renesanses augstākā kulminācija - dižrenesanse. Cilvēka tēls kļūst par vienīgo mākslas darbu objektu. Mākslā dominē sakrālais žanrs un portrets. Par dižrenesanses pamatlicēju tiek uzskatīts Leonardo da Vinči. -
1506
Mona Liza
Renesanse -
1519
Leonardo da Vinči "Svētā Anna un Madonna ar bērnu"
Renesanse -
Period: to
Baroks
Baroks tiecās uz mākslu sintēzi (tēlniecības, arhitektūras, glezniecības un arhitektūras vienotību), uz ansambļu mākslu, arhitektūras un vides saistību. Arhitekti veidoja jaunas ielas, laukumus un ēku kompleksus. Baroka stila galvenās iezīmes ir oficiāls svinīgums, dinamiskums. Baroka stils ir nedaudz ārišķīgs, dzīvespriecīgs. Vizuāli baroku raksturo ornamentāla pārbagātība, iztēles brīvība, diagonālā kompozīcija, greznība, vīzijas, mitoloģiski sižeti, alegorijas un simboli, jutekliskums. -
Karavadžo "Svētā Pētera krustā sišana"
Baroks -
Pīters Pauls Rubens ''Krusta celšana''
Baroks -
Nikolā Pusēns "Arkādija gani"
Klasicisms -
Period: to
Klasicisms
Viena no klasicisma raksturīgajām pazīmēm – mākslas darbu radīšana antīkās kultūras un renesanses tradīcijās. Darbu autorus piesaistīja tādas īpašības kā formas vienkāršība un skaidrība, īsums, stingrība un harmonija it visā.
Klasicismam raksturīga pastiprināta interese par antīko grieķu un romiešu kultūru, tās atdarināšana. Klasicismā realizētais skaidrības princips, tā sasaukšanās ar racionālisma idejām. Stila galvenās īpatnības – kārtība, likumība, sakārtotība. -
Antuāns Vato ''Svētceļojums uz Kitēras salu''
Rokoko -
Period: to
Rokoko
Rokoko radās 18.gadsimta sākumā Francijā. Šis stils bija reakcija uz baroka pārlieko formālismu un smagnējību. Rokoko stils izpaužas gan interjera dekorācijās, gan ornamentos, taču to var novērot arī skulptūrās, gleznās un arhitektūras detaļās. Rokoko gleznās baroka mākslas spēcīgie ritmi, tumšās krāsas un varoņu motīvi pārveidojās par ātrām, delikātām kustībām, bālām krāsām. Majestātiskuma vietā nāca maigums un graciozitāte, patosa vietā – vieglums, vieglprātība un jutekliskums. -
Rokoko stila ornamenti
Rokoko