-
Persoīgā dzīve.
Katrīnai kopā bija ap 23 mīļāko, taču tikai 10 no viņiem ieņēma augstus amatus galmā. Kad 1757. gadā lielkņazienei Katrīnai piedzima meita Anna, par īsto tēvu uzskatīja poļu diplomātu Staņislavu Poņatovski, kurš vēlāk ar Katrīnas palīdzību kļuva par pēdējo Polijas karali. Pēdējais Katrīnas mīļākais bija galminieks Platons Zubovs, kuram viņa pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas piešķīra hercoga Rundāles pili. -
Katrīnas slavenie teicieni
"Jo vairāk cilvēks zina, jo vairāk viņš piedod." "Jauda bez tautas uzticēšanās ir nekas." "Politikā spējīgs valdnieks ir jāvadās pēc apstākļiem, pieņēmumiem un savienojumiem." -
Iekšpolitika.
Liela uzmanība tika veltīta izglītības attīstībai, kā arī kultūras uzplaukumam un dažādām iekšpolitikas reformām:
tika atceltas apcietināto spīdzināšanas un atcelti vairāki citi likumi;
tika dibinātas meiteņu ģimnāzijas, attīstīta zinātne un arhitektūra;
tika izveidota administratīvi teritoriālā pārvaldes forma. -
Period: to
Katrīnas vadīšanas laiks.
Katrīna II valdīja tik veiksmīgi, ka pilnībā pelnījusi apzīmējumu „Lielā.” Viņu, lai gan vācieti-svešzemnieci, krievu tauta sauca par „dzimto māmiņu.” Viņa darīja visu, lai Krievijā atdzimtu krievu tradīcijas. Viņas valdīšanas laiku dēvē par „Krievijas renesansi” un Krievijas „zelta laikmetu.” -
Katrīna II un Latvija
Kad Katrīna II kļuva par carieni, tā 1763.gadā Ernstu Johanu Bīronu atbrīvoja no trimdas Jaroslavļā un atkal iecēla Kurzemes-Zemgales hercoga amatā, kura viņš netraucēti novaldīja vēl 7 gadus un 1770.gadā nodeva troni savam dēlam Pēterim Bīronam.
Kad 1770.gadā cariene ieviesa reliģijas brīvību, tad Vidzemē atkal no jauna varēja darboties hernhūtieši. -
Reliģija
Cariene Katrīna II ieviesa reliģijas brīvību, līdz tam apspiestie religiskie strāvojumi varēja darboties legāli. -
Ārpolitika
Gandrīz visā Katrīnas II valdīšanas laikā notika Krievijas impērijas teritoriālā ekspansija, pievienojot arvien jaunas zemes, galvenokārt, dienvidos un rietumos, iegūstot izeju uz Melno jūru, tai skaitā iekļaujot impērijas sastāvā arī Krimas pussalu.
Viens no pirmajiem lielākajiem konfliktiem Katrīnas II valdīšanas sākumā bija pirmais Krievu—turku karš (1768—1774), kurš izcēlās, saskaroties abu valstu interesēm pie Melnās jūras. -
Katrīnas nāve
- gada 17. novembrī Katrīna II Lielā mira no sirdstriekas. Tika apglabāta blakus savam vīram Pēterim III. Viņas vietu tronī ieņem dēls Pāvils I