-
Dzimšana.
Jānis Balodis piedzima 1881. gada 20. februārī Trikātas pagastā Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža un viņa sievas Annas Kaģes ģimenē un bija jaunākais bērns. Viņam ir viena māsa 7 gadus vecāka un brālis 18 gadus vecāks. -
Skolas beigšana, iestāšanās armijā.
Beidza Trikātas draudzes skolu un kā savvaļnieks iestājās Krievijas armijā, 110. kājinieku pulkā Kauņā. -
Period: to
Militārā skola.
Iestājās Viļņas kājnieku junkurskolā, kuru pabeidza 1902. gadā. -
Period: to
Militārie amati.
Podporučiks no 1902. gada, poručiks no 1906. gada, štābkapteinis no 1910. gada, kapteinis no 1914. gada . -
Period: to
Krievijas-Japānas karš.
Sava pulka sastāvā piedalījies Krievijas-Japānas karā, kaujās tika ievainots. Karam beidzoties, turpināja dienesta gaitas 106. Ufas kājnieku pulkā Viļņā. -
Period: to
Krievijas kaujas ordeņi.
Par kauju laikā ar Japānas un Vācijas armijām parādīto varonību apbalvots ar vairākiem Krievijas kaujas ordeņiem: Svētās Annas ordeni , II, III, IV šķira, Svētā Staņislava ordeni, II šķira, Svētā Vladimira ordeni, IV šķira. -
Period: to
Pirmais pasaules karš.
Pirmajā pasaules karā no 1914. gada bija rotas, vēlāk bataljona komandieris. Piedalijās kaujā Austrumprūsijā un Polijā.
1915. gada februārī pie Grodņas tika ievainots un lazaretē krita vācu gūstā. Atradās virsnieku gūstekņu nometnēs Silēzijā. Pēc pamiera parakstīšanas Rietumu frontē un revolūcijas sākuma Vācijā J. Balodis tika atbrīvots un 1918. gada novembrī atgriezās Latvijā. -
Period: to
Latvijas Neatkarības karš.
1918.gada 1.decembrī Rīgā iestājā Latvijas Pagaidu valdības bruņotajās vienībās kā kapteinis. Pēc latviešu bataljona kamandiera Oskara Kalpaka bojāejas 1919.gada 6.martā kļuva par bataljona komandieri Landesvēra sastāvā. Pēc Cēsu kaujām Jāni Balodi iecēla par jaunizveidotās Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku. 1919.gada 15.oktobrī, kļuva par Latvijas armijas virspavēlnieku, vadīja kaujas pret Bermonta armijas spēkiem un Krievijas sarkano armiju Latgalē. -
Period: to
Armijas gaitas pēc lielnieku sakāves.
Viņam piešķirta ģenerāla pakāpe 1920. gada 23. janvārī . 1921. gada martā Balodis atbrīvots no amata sakarā ar tā likvidēšanu un armijas pāreju uz miera laika štatu sarakstu. 1921. gada 1. jūlijā pēc paša vēlēšanās atvaļināts no armijas. -
Lāčplēša Kara ordeņa apbalvošana.
Jānis Balodis ierosināja Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanu. Pirmos ordeņus izsniedza 1920. gada 13. augustā. Pats saņēma Latvijas Lāčplēša Kara ordeni, I, II, III šķiru. -
Period: to
Politiskā darbība no 1921.gada līdz 1925.gadam.
07.1921. J. Balodis tika atvaļināts no armijas. Viņš dzīvoja piešķirtajā lauku saimniecībā Līvbērzes pagasta Baložos (bijušajā Upesmuižā). 1923. gadā J. Balodi ievēlēja par Latvijas Aizsargu organizācijas goda šefu, no 1925. gada Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis. -
Period: to
Saeimes deputāts.
Tika ievēlēts par 2. Saeimas deputātu (vēlāk arī par 3. un 4.) no Latviešu zemnieku savienības 1925. gadā. Saeimas Kara lietu komisijas priekšsēdētājs.1931. gada 7. decembrī iecelts par kara ministru. 1934. gada 15. maija aktīvi piedalījies Kārļa Ulmaņa veiktajā valsts apvērsumā. No 1931. līdz 1940. gadam J. Balodis pildīja Kara ministra pienākumus. 1940. gada 5. aprīlī pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidenta izpilditāju Kārli Ulmani, ģenerāli J. Balodi atcēla no visiem amatiem. -
Period: to
Deportācija.
Ģenerāli J. Balodi kopā ar sievu aizturēja un deportēja uz PSRS Sizraņas apgabalu 1940. gada 31. jūlijā. Galu galā viņu arestēja un ievietoja Ivanovas, vēlāk Vladimiras cietumos. Deportācijas iemesls bija viņa iestāšanās Latvijas armijā. Piedalīšanās vairākos karos, deva Jānim Balodim izturību, kas palīdzēja viņam izdzīvot dzīvi cietumā, deportācijā un 1956. gadā ar sievu nelegāli atgriezties Latvijā. Tika no jauna apcietināti un atkal deportēti. -
Period: to
Atgriešanās no deportācijas.
Atļauju atgriezties Latvijā saņēma 1960.gada pavasarī, pēc 11 iesniegtajiem lūgumiem. Dzīve pēc deportācijas nebija gluži laimīga. Nācās sadzīvot ar 80 rubļu pensiju. J. Balodis ar sievu no 1961.gada līdz 1965.gadam vasaras pavada Saulkrastos, īrējot pusi no nelielas vasarnīcas skiastā gleznainā vietā. -
Nāve.
Jānis Balodis miris 1965. gadā 8. augustā Saulkrastos. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos. Bilde: Jānis Balodis Vecāķos. 1956.-1957. gads. Pēdējā bilde ar Jāni Balodi. -
Piemineklis ģenerāļa J.Baloža dzimtajām mājām
Jāņa Baloža dzimtās mājas "Vēžinieki" piemineklis atklāts Valmieras novadā, Trikātas pagastā blakus mājai. Uz pieminekļa rakstīts: "Vēžinieki. Šeit 1881.gada 20.februārī dzimis ģenerālis Jānis Balodis". Sabiedrības atieksme pret pieminekli ir slikta, jo tas ir aizmirsts. Fotoattēli liecina, ka ēkas gadiem nav uzturētas, piemiņas akmens un pagalms aizaudzis ar nepļautu zāli. Šodien pieminekli vēljoprojām ir iespējams apskatīt J.Baloža dzimto māju piemiņas vietu. -
Jāņa Baloža kapa vieta.
1965.gadā 8. augustā Jānis Balodis apbedīts Rīgas I Meža kapos, kur viņa kapa vieta atrodas vēl šodien. Uz kapakmens ir zobens, kas simbolizē godu, spēku un kara laika veikumus, darbus. Kapos ir apbedīti arī daudzi citi Latvijas politiķi, sabiedriskie darbinieki, militārpersonas. Attieksme pret kapa vietu ir cieņpilna. Svarīgas militārpersonas izrāda savu godu pret Jāni Balodi, kā 2021.gada 20.februārī, atzīmējot Ģenerāļa J.Baloža 140. dzimšanas dienas atceri. Kapa vieta ir labā stāvoklī, kopta. -
Izmantotā literatūra. 1.
Nacionālā enciklopēdija. Jānis Balodis. Pieejams:
https://enciklopedija.lv/skirklis/29969-J%C4%81nis-Balodis
Militārais Mantojums. Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma. Pieejams:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/stories/view/170?0
Latvijas Valsts prezidents. Ordeņa piešķiršana. Pieejams:
https://www.president.lv/lv/ordena-pieskirsana
Timenote. Rīgas Meža kapi. Pieejams:
https://timenote.info/lv/Meza-kapi-Riga -
Secinājums.
J.Balodis ir ļoti nozīmīga persona Latvijas vēsture, piedaloties Latvijas neatkarības karā, vēlāk veicinot valsts izaugsmi. Diemžēl, viņam ir maz veltītu pieminekļu, atceres vietas, tāpēc būtu nepieciešams izveidot jaunu pieminekli tieši viņam par godu. Piemineklis būtu viņa tēls, kas turētu vienā rokā Latvijas karogu un otrā rokā paceltu zobenu. Uz pieminekļa būtu redzams teksts:"Par godu Latvijas ģenerālim Jānim Balodim." Šis piemineklis atrastos Trikātas pagastā, jo šeit uzauga J.Balodis. -
Izmantotā literatūra. 2.
LSM.lv. Trikāta glabā trīs ģenerāļu piemiņu. Pieejams:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/trikata-glaba-tris-generalu-pieminu.a299401/
Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Bilde:
https://twitter.com/leonidskalnins/status/1363126149677735943
Delfi.lv. Postaža un pamestība: lasītāju apbēdina ģenerāļa Baloža māju stāvoklis. Pieejams:
https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/postaza-un-pamestiba-lasitaju-apbedina-generala-baloza-maju-stavoklis.d?id=49418351
