Bruno Kalniņš

Tēvu izraidīja no Baltijas guberņām un viņa ģimene pārcēlās.

1899

Tajā pašā gadā viņa tēvu izraidīja no Baltijas guberņām, un ģimene pārcēlās uz Žagari, kas ietilpa toreizējā Kauņas guberņā.

Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš), piedzimst.

May 7, 1899

Bruno Kalniņš dzimis 1899. gada 7. maijā Tukumā ievērojamo sociāldemokrātu Paula Kalniņa un Klāras Kalniņas ģimenē.

Kalniņu ģimene atgriežas Latvijā.

1901

Kalniņu ģimene atgriezās Latvijā 1901. gada pavasarī un apmetās Jelgavā.

Kalniņa vecāki bija spiesti emigrēt.

1903

1. gadā Kalniņa vecāki bija spiesti emigrēt, un Bruno tika atstāts pie mātes radiniekiem Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta “Vanču” mājās, bet vēlāk tika pārvests pie citiem radiniekiem Jelgavas apriņķa “Zīlēnos”.

Kalniņš tiek atpakaļ pie vecākiem.

1904

1. gadā Kalniņu pārveda pie vecākiem, kuri pa to laiku bija iekārtojušies Cīrihē (Šveice).

Atgriešanās Latvijā.

1905

Pēc 1905. gada 31. oktobra Krievijas cara manifesta izdošanas Kalniņu ģimene decembrī atgriezās Latvijā.

Revolūcijas sakāves.

1905

1. gada revolūcija bija visaptverošs galvenokārt savstarpēji nesaistītu mierīgu protesta akciju un vardarbīgu sacelšanos kopums Krievijas Impērijā, kas bija vērsts pret pastāvošo režīmu. 1905. gada revolūcijas rezultātā Krievijas Impērijā tika ieviestas demokrātiskas reformas, kas gan pilnībā realizētas netika.

Oktobra manifests (krievu: Октябрьский манифест).

Oct 30, 1905

Oktobra manifests bija 1905. gada 30. oktobrī Krievijas imperatora Nikolaja II izsludināts manifests, kas pasludināja tautai pilsoniskās — vārda, preses, sapulču, biedrošanās brīvības, solīja sasaukt Valsts Domi, kuras vēlēšanās piedalītos arī strādnieki un pilsētu inteliģence.

Kalniņu ģimene tiek spiesti doties atkal uz Cihīri.

1906

Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves jau 1906. gada janvārī viņi bija spiesti atkal doties uz Cīrihi.

Bruno sāka iet pamatskolā.

1906

Tajā pašā gadā (1906) Kalniņš Cīrihē sāka apmeklēt pamatskolu.

Pārceļās uz Berlīni.

1906

1. gada rudenī ģimene pārcēlās uz Berlīni.

Vēlreizējā atgriešanās Latvijā.

1906

Decembrī atkal Kalniņu ģimene atgriezās Latvijā, apmetoties Jūrmalā Majoros.

Turpina mācīties jaunā skolā.

1909

1. gadā iestājās Dubultu ģimnāzijas 2. klasē.

Iestāšanās sociāldemokrātiju partijā.

1913

1913.gadā Kalniņš iestājās Latvijas sociāldemokrātu partijā.

Pirmais pasaules karš.

Period: Jul 28, 1914 to Nov 11, 1918

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Kalniņa tēvu mobilizēja.

Pārcelšanās uz Somiju kopā ar māti.

1915

1. gada maijā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Somiju, kur atradās tēva dienesta vieta.

Helsingforsas Aleksandra ģimnāziju beigšana.

1916

1. gadā Kalniņš beidza Helsingforsas Aleksandra ģimnāziju.

Studības Universitāte.

Period: 1916 to 1917

No 1916. līdz 1917. gadam studēja tiesības St.Pēterburgas Universitātē.

Kalniņu ievēlēja par Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildu komitejas locekli.

1917

1917.gada maijā Kalniņu ievēlēja par Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildu komitejas locekli, pirms tam viņš jau strādāja par padomes izdevuma Ziņotājs redaktoru.

Kalniņš bija Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības dibinātājs.

Period: 1917 to 1921

Kalniņš bija arī Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības dibinātājs un no 1917. līdz 1921.gadam - tās Centrālās komitejas priekšsēdētājs.

Viņš bija šīs partijas Centrālās komitejas loceklis.

Period: 1917 to 1934

No 1917. līdz 1934.gadam viņš bija šīs partijas (LSDSP) Centrālās komitejas loceklis.

Brūno Haralds Kalniņš kļūst par (LSDSP) biedru.

1918

1918.gadā viņš kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) biedru.

Kalniņš kļūst par Tautas padomes locekli.

1918

1918.gadā Kalniņš kļuva par Tautas padomes locekli.

Kalniņš iegūst par LSDSP sekretāra amatu.

Period: 1918 to 1926

Laika posmā no 1918. līdz 1926.gadam ieņēma LSDSP sekretāra amatu.

Kalniņš kļuva par Arodbiedrību centrālbiroja priekšsēdētāju.

Period: 1919 to 1921

1919.gadā Kalniņš kļuva par Arodbiedrību centrālbiroja priekšsēdētāju un šos pienākumus pildīja līdz 1921.gadam.

Kalniņš saformēja Liepājas apsardzības rotu.

Apr 16, 1919

1919.gadā pēc 16.aprīļa puča Kalniņš saformēja tā saukto Liepājas apsardzības (strādnieku) rotu, un 28.maijā kopā ar vienu rotas vadu devās uz Rīgu, lai stātos pulkveža Baloža rīcībā. Ar Baloža atļauju Kalniņš uzsāka 1. un vēlāk arī 2.Rīgas apsardzības rotas formēšanu.

Viņš dienēja Armijas virspavēlnieka štāba operatīvās daļas izlūkošanas nodaļā.

Period: Oct 7, 1919 to Dec 11, 1919

No 1919.gada 7.oktobra līdz 11.decembrim viņš dienēja Armijas virspavēlnieka štāba operatīvās daļas izlūkošanas nodaļā.

Viņš nodibina Tautas padomes rotu.

Oct 8, 1919

Sākoties Bermontiādei viņš no Tautas padomes locekļiem un citiem sabiedriskiem darbiniekiem nodibināja tā saukto Tautas padomes rotu.

Bermontiāde.

Period: Oct 8, 1919 to Dec 3, 1919

Bermontiāde bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim atsita Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukumu un pilnībā sakāva savu pretinieku.

Studības Latvijas Universitātē.

1920

No 1920. gada turpināja studijas Latvijas Universitātē.

Viņš bija redaktors izdevumam Darba Jaunatne.

Period: 1920 to 1922

No 1920. līdz 1922.gadam viņš bija redaktors izdevumam Darba Jaunatne.

Strādnieku sporta savienības dibināšana.

Period: 1921 to 1934

1921.gadā viņš dibināja Strādnieku sporta savienību (vēlāk to pārdēvēta par Strādnieku Sports un Sargs jeb SSS), un vadīja šo organizāciju līdz 1934.gadam.

Kalniņš bija Sociālistiskās strādnieku sporta internacionāles biroja loceklis.

Period: 1925 to 1940

No 1925. līdz 1940.gadam Kalniņš bija Sociālistiskās strādnieku sporta internacionāles biroja loceklis.

Kalniņš tiek iesaukts aktīvajā dienestā.

Period: 1929 to 1930

1929.-1930.gadā Kalniņš kā rezerves virsnieks bija iesaukts aktīvajā dienestā un dienēja 4.Valmieras kājnieku pulka pirmajā rotā.

Kalniņam tiek piešķirta leitnanta pakāpe.

Nov 11, 1929

1929.gada 11.novembrī Kalniņam ar Valsts prezidenta Gustava Zemgala pavēli “...par nopelniem Latvijas atbrīvošanā...” tika piešķirta leitnanta pakāpe.

Kalniņš tiek arestēts.

Period: May 15, 1934 to May 16, 1934

1934.gada naktī no 15. uz 16.maiju Kalniņš sava tēva mājās Mežaparkā tika arestēts. Aresta brīdī viņš demonstratīvi ar revolveri izšāva griestos. Šis šāviens vēlāk kļuva leģendārs kā vienīgais 15.maija apvērsuma laikā izdarītais šāviens.

Viņu notiesāja uz 4 gadiem pārmācības namā.

Feb 18, 1935

Ar 1935.gada 18.februāra Kara tiesas spriedumu Kalniņu, pamatojoties uz Sodu likuma 49. un 247.pantu, notiesāja uz 4 gadiem pārmācības namā, kā Brīvības cīņu dalībniekam sodu samazinot uz trīs gadiem. Piespriesto sodu viņš izcieta Rīgas Centrālcietumā.

Bruno tiek atbrīvots.

Nov 2, 1936

1936.gada 2.novembrī Kalniņu, pateicoties Skandināvijas valstu sociāldemokrātu izdarītajam spiedienam, atbrīvoja pirms termiņa.

Bruno iegūst mag.iur grādu.

1937

1. gadā iegūstot mag.iur. grādu.

Emigrācija uz Somiju.

Period: 1937 to 1939

1937.gadā Kalniņš emigrēja uz Somiju, kur līdz 1939.gadam Spānijas Republikas diplomātiskajā dienestā pildīja preses atašeja pienākumus. Uzturoties Somijā viņš kļuva par LSSZP ārzemju komitejas locekli.

Tiek ierosināts atņemt viņam Latvijas pavalstniecību.

Dec 31, 1938

1938.gada 31.decembrī Politiskā pārvalde iesniedza Iekšlietu ministrijas Administratīvajam departamentam ierosinājumu atņemt viņam Latvijas pavalstniecību.

Brūno Haraldam Kalniņam tiek atņemta Latvijas pavalstniecība.

Nov 2, 1939

Ar 1939.gada 2.novembra Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz Pavalstniecības likuma 8.panta 2.punktu, Kalniņam Latvijas pavalstniecība tika atņemta.

Kalniņš bija Latvijas Universitātes docents.

Period: 1940 to 1941

No 1940.gada oktobra līdz 1941.gada jūnijam Kalniņš bija Latvijas Universitātes docents starptautiskajās un PSRS konstitucionālajās tiesībā.

Ministru kabinets anulēja Latvijas valdības lēmumu.

Jun 22, 1940

1940.gada 22.jūnijā PSRS okupācijas varas izveidotais Ministru kabinets anulēja Latvijas valdības lēmumu ar kuru Kalniņam tika atņemta Latvijas pavalstniecība.

Atgriešanās Latvijā.

Jul 3, 1940

1. gada 3.jūlijā viņš atgriezās Latvijā.

Kalniņš izsniedz lūgumu.

Jul 4, 1940

1940.gada 4.jūlijā sakarā ar sociāldemokrātisko organizāciju pašlikvidēšanos Kalniņš iesniedza lūgumu viņu uzņemt Latvijas Komunistiskajā partijā, taču saņēma noraidījumu.

Kalniņu ieceļ par Latvijas Tautas armijas politisko vadītāja amata pagaidu izpildītāju.

Jul 9, 1940

9.jūlijā Kalniņu iecēla par tā sauktās Latvijas Tautas armijas politiskā vadītāja amata pagaidu izpildītāju (jūlija beigās - par vadītāju). Ieņemot šo amatu, viņam tika piešķirta ģenerāļa pakāpe.

Kalniņu arestē.

Jul 12, 1941

1941.gada 12.jūlijā aizsargi Kalniņu arestēja, un līdz 24.decembrim viņš atradās vācu okupācijas iestāžu apcietinājumā.

Atjauno LSDSP darbību.

1942

Pēc atbrīvošanas 1942.gada februārī viņš kopā ar dažiem bijušajiem vadošajiem sociāldemokrātiem pagrīdē atjaunoja LSDSP darbību.

Kalniņš piedalījās (LCP) dibināšanas sapulcē.

Aug 13, 1943

1943.gada 13.augustā kā LSDSP pārstāvis Kalniņš piedalījās Latvijas Centrālās Padomes (LCP) dibināšanas sapulcē, kurā viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāja vietnieku.

Kalniņš tiek arestēts.

Jul 12, 1944

1944.gada 12.jūlijā viņš tika arestēts.

Viņu pārsūta uz koncentrācijas nometni.

Sep 1, 1944

1.septembrī viņu kopā ar LCP priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti un sekretāru Ludvigu Sēju pārsūtīja uz Salaspils koncentrācijas nometni. No Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē (ieslodzītais Nr.86188).

Bruno uzturas Zviedrijā.

1945

Pēc atbrīvošanas no koncentrācijas nometnes Kalniņš, sākot ar 1945.gadu, uzturējās Zviedrijā.

Kalniņš daudz publicējies trimdas un ārzemju presē.

1945

Kopš 1945.gada Kalniņš daudz publicējies trimdas un ārzemju presē, nolasījis ~ 700 referātu Eiropā un ASV par Latvijas problēmām, bijis vairāku grāmatu autors. Galvenie viņa darbi: Är Sovjetunionen en socialistisk stat? (1948.); Der sowjetische Propagandastaat. Das System und die Mittel der Massenbeeinflussung in der Sowjetunion (1956.); Latvijas sociāldemokrātijas 50 gadi (1956., 1993.); Sovjetunion efter Stalin (1957.) ...

Turpinājums.

1945

... Revolūcija vai evolūcija Padomju Savienībā (1957.); La propagande en U.R.S.S. (1959.); Rysslands historia och statsskick (1964.); Agitprop (1966.); Die Staatsgründung Lettlands (1971.); The Social Democratic Movement in Latvia (1972.) Die Konsolidierung des unabhängigen Lettlands (1977.), memuāru pirmā daļa Vēl cīņa nav galā. 1899-1920 (1983.).

Kalniņš strādāja Stokholmas universitātē.

Period: 1945 to 1970

No 1945. līdz 1970.gadam Kalniņš strādāja Stokholmas universitātē, kur bija zinātniskais līdzstrādnieks, tad universitātes Slāvu institūta galvenais bibliotekārs, lasīja lekcijas par Krievijas vēsturi un PSRS valsts iekārtu.

Kalniņš pārstāvēja Latviju Londonā rezidējošajā Austrumeiropas sociālistu ūnijā.

Period: 1947 to 1986

No 1947. līdz 1986.gadam Kalniņš pārstāvēja Latviju Londonā rezidējošajā Austrumeiropas sociālistu ūnijā.

Viņš pieņem Zviedrijas pilsonību.

1954

1954.gadā viņš pieņēma Zviedrijas pilsonību.

Viņš Stokholmas universitātē iegūst Dr.phil. grādu.

1956

1956.gadā viņš Stokholmas universitātē ieguva Dr.phil. grādu, aizstāvot darbu politikas zinātnē par padomju propagandu.

Kalniņš bija lektors Zviedrijas Augstākajā karaskolā un padomju pētniecības problēmu grupas vadītājs Ārpolitikas institūtā.

Period: 1960 to 1970

No 1960. līdz 1970.gadam Kalniņš bija arī lektors Zviedrijas Augstākajā karaskolā un padomju pētniecības problēmu grupas vadītājs Ārpolitikas institūtā.

Viņš bija ūnijas priekšsēdētājs un tās pārstāvis Sociālistiskajā internacionālē.

Period: 1961 to 1986

No 1961. līdz 1986.gadam viņš bija ūnijas priekšsēdētājs un tās pārstāvis Sociālistiskajā internacionālē.

Kalniņš darbojās ASV Hārvardas universitātes Krievijas institūtā.

1964

1964.gadā kā Forda fonda stipendiāts Kalniņš darbojās ASV Hārvardas universitātes Krievijas institūtā.

Viņš pētīja latviešu izdevumus, kā arī veica pētījumus Somijas Valsts arhīvā.

1966

1966.gadā viņš ar Zviedrijas Sabiedrisko zinātņu fonda stipendiju Helsinku universitātes bibliotēkā pētīja latviešu izdevumus, kā arī veica pētījumus Somijas Valsts arhīvā.

Viņš bija arī Stokholmas Baltijas institūta valdes priekšsēdētājs.

Period: 1970 to 1976

No 1970. līdz 1976.gadam viņš bija arī Stokholmas Baltijas institūta valdes priekšsēdētājs.

fKalniņš ieguva Zviedrijas Rakstnieku fonda stipendiju politisku memuāru sarakstīšanai.

1976

1976.gadā Kalniņš ieguva Zviedrijas Rakstnieku fonda stipendiju politisku memuāru sarakstīšanai.

Viņš bija Sociālistiskās internacionāles goda priekšsēdētājs.

1983

No 1983.gada viņš bija Sociālistiskās internacionāles goda priekšsēdētājs.

Brūno Haralds Kalniņš nomirst.

Mar 26, 1990

Kalniņš nomira 1990.gada 26.martā Stokholmā.

Literatūra.

2023

Literatūra:
Andersons, E. Latvijas Bruņotie spēki un to priekšvēsture. Toronto: Daugavas Vanagu apgāds, 1983. 832 lpp. > 752.-753.lpp.
Andersons, E., Siliņš, L. Latvijas Centrālā Padome – LCP. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945. Upsala: LCP, 1994. 496 lpp. > 24., 29.-31., 39., 40., 46., 51., 60., 82., 90., 91., 94., 106., 352.lpp.
Dzilna, P., Klāvs, K. Bankrots: Dokumentāls apraksts ar atkāpēm. Rīga: Avots, 1986. 283 lpp. > 14.-16., 57.-59., 109.-122.lpp. [*]

Literatūra. Turpinājums. (1)

2023

Lapiņš, L. Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļas absolventu dzīves un darba gaitas (1919-1944). Rīga: Senatora Augusta Lēbera fonds, 1999. 183.-184.lpp.
Latvijas izlūkdienesti 1919-1940. 664 likteņi. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2001. 295 lpp.>53.-55.lpp.
Stranga, A. LSDSP un 1934.gada 15.maija valsts apvērsums. Demokrātijas likteņi Latvijā. Rīga: Autora izdevums, 1998. 287 lpp. > 13-263.lpp.

Literatūra. Turpinājums (2)

2023

Šilde, Ā. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Stokholma: Daugava, 1976. 782 lpp. > 590.lpp.
Vītoliņa, B. Dažas liecības par Brūno Kalniņa darbību 1940.-1944.gadā. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. 2001., Nr.1(41), 52.-66.lpp; Nr.2(42), 48.-58.lpp.; Nr.3(43), 54.-65.lpp.

Biblogrāfija.

2023

Bibliogrāfija: A. Grāmatas: Kalniņš, B. Sociāldemokrātijas militarpolitika. Rīga: Nākotnes kultūra, 1928. 88 lpp. Kalniņš, B. Vēl cīņa nav galā... 1.sējums 1899-1920. Stokholma: Memento: 1983. 278 lpp. Kalniņš, B. Latvijas Sociāldemokrātijas piecdesmit gadi. Stokholma: Memento, 1956.(1993.) 247 lpp. B. Publikācijas presē: Kalniņš, B. No atmiņām: 1940.gada liktenīgā vasara. Latvijas Vēstnesis. 1999., 12., 13.maijā.

Informācija citās enciklopēdijās.

2023

Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 353.-354.lpp. Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 937.lpp. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 67.-68.lpp.

Piemineklis.

2023

Brūno Haraldam Kalniņam nav piemineklis, tomēr, manuprāt, viņam būtu nepieciešams piemineklis.
-Viņam ir nepieciešams piemineklis, jo viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu sabiedrībā un iedvesmojis cilvēkus ar savu darbu.
-Piemineklis varētu tikt uzstādīts vietā, kurā Bruno ir pavadījis daudz laika un atstājis savu ieguldījumu.
-Pieminekļa dizains varētu atspoguļot Kalniņa dzīves darbu vai būt skaists mākslas darbs, kas kalpo kā viņa piemiņas zīme.

Piemineklis. (1)

2023

1)Pieminekļi ir būtiski, jo tie kalpo kā atmiņas zīme par kāda cilvēka dzīvi un sasniegumiem. Pieminekļi ļauj mums atcerēties un godināt indivīdus, kas ir devuši ievērojamu ieguldījumu mūsu sabiedrībā, vai arī tie, kas mums ir bijuši tuvi.
Tāpēc, lai gan piemineklis tiek uzstādīts pēc kāda cilvēka nāves, tas ir būtisks, lai saglabātu viņa atmiņu un godinātu tā indivīda dzīvi.

Piemineklis. (2)

2023

2) Pieminekļi var būt gan kapos, gan publiskās vietās.
Kapu pieminekļi ir personīgāki, tie tiek uzstādīti, lai godinātu konkrēta indivīda dzīvi un atmiņu.
Publiskie pieminekļi parasti tiek uzstādīti, lai godinātu nozīmīgus cilvēkus vai notikumus, kas ir bijuši svarīgi sabiedrībai.

Secinājumi.

2023

Darba gaitā esmu ieguvusi jaunas prasmes un zināšanas.
Šis darbs ir uzlabojis manu izpratni par Bruno Haralda Kalniņa dzīves gājumu.
Visbeidzot, šis darbs ir attīstījis manu pētniecības un analītiskās prasmes.
Darbs ir apjomīgs, tomēr, es uzzināju ļoti daudz ko jaunu.