Oskars Kalpaks

Dzimis

Jan 6, 1882

Oskars Kalpaks dzimis 1882. gada 6. janvārī Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas novada Ošupes pagasta) "Liepsalu" māju rentnieka Pētera Kolpaka un viņa sievas Ilzes ģimenē.

Mācījās (pamatskola)

1892

Desmit gadu vecumā Oskars trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā, kas bija Krievijas Impērijas valsts iestāde, un bija labāk apgādāta nekā pagastskolas un draudzes skolas, bet tajā mācības galvenokārt notika krievu valodā. Skolas laikā zēns apguva vijoļspēli, ko viņam patika spēlēt arī vēlāk.

Mācījās (pēc pamatskolas)

1898

Pēc pamatskolas absolvēšanas neveiksmīgi mēģināja iestāties Pleskavas karaskolā, nākamajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja t.s. savvaļnieka pārbaudījumus, 1903. gada 18. janvārī O. Kalpaku ieskaitīja Krievijas armijas 10. divīzijas, 40. Kolivaņas pulka 10. rotā, kas bijusi dislocēta Varšavā. Pabeidzis pulka mācību komandas kursu, O. Kalpaks 1904. gadā devās uz Kazaņas kājnieku junkurskolu, taču tur neizturēja iestājpārbaudījumus.

Mācījās (pēc pamatskolas)

1905

Obligāto dienestu armijā O.Kalpaks beidza kā vecākais apakšvirsnieks 1905. gada maijā. Tā paša gada septembrī viņš atkal devās uz Irkutsku, kur šoreiz veiksmīgi nokārtoja iestājeksāmenus junkuru skolā. 1905. gada revolūcijas apspiešanai sūtīja karaspēku, tai skaitā karaskolas audzēkņus — O. Kalpaks Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanas operācijā izpelnījās savu pirmo apbalvojumu — sudraba medaļu “За усердие” (“Par centību“).

Strādāja

1908

1908.—1909. gadā O. Kalpaks bija rotas pagaidu komandieris, kādu laiku viņš bija pulka mantzinis. 1910. gada vasarā 183. Pultuskas pulku pārvietoja uz Kostromu, kur viņš kļuva par pulka instruktoru sagatavošanas komandas priekšnieku, pēc izdienas ieguva poručika dienesta pakāpi un kļuva par rotas komandieri. Sakarā ar Krievijas Impērijas jubilejām 1912. un 1913. gadā viņu par labu dienestu apbalvoja ar divām piemiņas medaļām.

Mācījās (skolas absolvēšana)

1908

1. gada jūnijā O. Kalpaks absolvēja Irkutskas karaskolu un tika ieskaitīts 183. Pultuskas kājnieku pulkā, kura dislokācijas vieta bija Varšava. Podporučika dienesta pakāpes iegūšana nozīmē, ka viņš skolu bija beidzis ļoti sekmīgi, jo absolventiem parasti piešķīra tikai praporščika pakāpi.

Strādāja

1914

Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada augustā O. Kalpaks ar savu pulku kā ložmetēju vada komandieris nokļuva krievu—austriešu frontē Galīcijā. Pēc ievainojuma kaujā tika apbalvots ar Sv. Annas ordeņa 4. pakāpi. Par drošsirdību un iniciatīvu, komandējot vadu, pēc tam — rotu t.s. Karpatu operācijās viņu apbalvoja ar trim ordeņiem. Par cīņām pie Brestas viņu apbalvoja ar vēl diviem ordeņiem.

Strādāja

1915

Uzzinot par latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu, viņš lūdza atļauju pārcelties uz tiem, taču lūgums tika noraidīts. Par 1915. gada augusta kaujām pie Zeļenijdvorecas viņu apbalvoja ar Sv. Jura zobenu. Savukārt 1915. gada septembra kaujās viņu apbalvoja ar Sv. Jura ordeņa 4. pakāpi. 1915. gada septembrī O. Kalpakam piešķīra štābkapteiņa dienesta pakāpi.

Notikumi, kurus piedzīvojis

1918

Brīvības cīņu sākumā 1918. gada 31. decembrī Latvijas Pagaidu valdība viņu iecēla par Latvijas zemessardzes latviešu vienību komandieri. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Kalpaka bataljons nodrošināja Latvijas Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu.

Notikumi, kurus piedzīvojis

1919

1. gada 5. janvārī pulkvedis Kalpaks izdeva pirmo pavēli, kurā paziņoja, ka apsardzības ministrs viņu iecēlis par komandieri atsevišķam bataljonam, kuru veidoja virsnieku rezerves rota, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales virsnieku rota, Cēsu rota, 3. latviešu zemessargu rota. Tajā pašā dienā pagaidu valdība atstāja Jelgavu un aizbrauca uz Liepāju studentu rotas apsardzībā.

Notikumi, kurus piedzīvojis

1919

Pulkvedis Kalpaks ar savu bataljonu palika frontē. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Tas bija grūts uzdevums, jo iedzīvotāju vairākums simpatizēja lieliniekiem. 1919. gada februārī frontes līnija nostabilizējās pie Ventas. Liepājā un Grobiņas apriņķī tika veikta mobilizācija, kas bataljonu papildināja līdz 600 vīriem. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi.

Nāve

Mar 6, 1919

1. martā sākās plašs uzbrukums Padomju Latvijas armijai. Kalpaka bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas—Saldus ceļu. Latviešu bataljons un vācu Dzelzsdivīzijas spēki pie "Airītēm" nonāca savstarpējā sadursmē — krēslā vieni otrus neatpazina (vienotu uniformu un atšķirības zīmju nebija), izcēlās apšaude. 6. marta pēcpusdienā no gūtajiem ievainojumiem bataljona komandieris Oskars Kalpaks mira.

Piemineklis

1922

Pieminekļa nosaukums - Oskara Kalpaka piemineklis
Pieminekļa atrašanās vieta - Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs"
Būtiskākie simboli, teksti - ''Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi.'', jo, O. Kalpaks aizsargājot savu tēvzemi, šajā vietā gāja bojā.
Kādam notikumam tika izveidots par godu? - Par godu kritušajam pirmajam Latvijas Armijas Virspavēlnieka pulkvedim Oskaram Kalpakam
Kurš tēlnieks veidoja? Kad uzstādīja? - par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem 1922. gada 3. septembrī

Piemineklis

2006

Pieminekļa nosaukums - pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis
Pieminekļa atrašanās vieta - Rīga, Esplanāde
Būtiskākie simboli, teksti - O. Kalpaka portrets, lai godinātu un atcerētos viņu, ''ko varu vēl tev, tēvzeme, par sirdi vairāk dot...'' A. Eglītis, jo O. Kalpaks atdeva savu dzīvību, sirdi par tēvzemi, lai tā būtu brīva
Kādam notikumam tika izveidots par godu? - Par godu Latvijas Armijas pirmajam komandierim O. Kalpakam
Kurš tēlnieks veidoja? Kad uzstādīja? Gļebs Panteļejevs, 2006.g. 22.jūnijā

Pieminekļu uzstādīšana pēc nāves

Dec 8, 2023

Manuprāt, pieminekļi ir jāuzstāda, kad cilvēks ir vēl dzīvs, taču, ja viņš jau ir aizgājis mūžībā, tad to var arī darīt pēc cilvēka nāves, lai godinātu un pieminētu attiecīgo cilvēku un viņa paveiktos darbus.

Secinājumi

Dec 8, 2023

Oskars Kalpaks bija ļoti būtiska personība, jo viņš bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris. Vēsturiskā pavēle par bataljona izveidi tika dota 1919. gada 5. janvārī, un tas bija viens no nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz Latvijas neatkarību. Nenovērtējama ir arī politiskā cīņa par Kurzemes iedzīvotāju atbalstu. Viņš nodrošināja latviešu vienību saglabāšanos un izaugsmi, sekmīgi vadot tās pirmajās kaujās Kurzemē.

Pieminekļi tikai kapos vai arī publiskajās vietās?

Dec 8, 2023

Manuprāt, pieminekļi ir arī jāuzstāda publiskās vietās, lai pie tiem varētu viegli piekļūt daudz cilvēku, kā arī, pieminot un godinot varoni, varētu nolikt ziedus un svecītes pie pieminekļa.

Avoti

Dec 9, 2023

Oskars Kalpaks (2023) Wikipedia. Available at: https://lv.wikipedia.org/wiki/Oskars_Kalpaks (Accessed: 09 December 2023).
Oskars Kalpaks (2023) Nacionālā enciklopēdija. Available at: https://enciklopedija.lv/skirklis/26024-Oskars-Kalpaks (Accessed: 09 December 2023).
Oskars Kalpaks (2023) Virtuālā skola. Available at: https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture (Accessed: 09 December 2023).