-
10,500 BCE
Aizvēsture
Visizplatītākie mākslas darinājumi bija griezumi no kaula un raga. Raksturīga kaula un raga priekšmetu ornamentēšana ar svītriņām, skujiņām, krustojumiem, līkločiem, robojumiem un citu. Visbiežāk atveidoja ūdensputnus un zivis, retāk – alnis, lācis, cauna, kā arī citi dzīvnieki un rāpuļi. Retāk sastopamas cilvēku skulptūras. Raksturīga māla sīkplastika. Mālā veidotās cilvēku figūras bija ļoti vienkāršotas. Zināmas arī māla dzīvnieku skulptūras – pīles, mežacūkas. -
Period: 10,500 BCE to
Latvijas Mākslas Vēsture
Latvijas mākslas vēsture ir latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus un virzienus.Par Latvijas mākslas pirmsākumiem var uzskatīt laiku, kad Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji. -
1200
Viduslaiki
Glezniecība Latvijā viduslaiku posmā bija ļoti vāji attīstīta, un lielākoties tajā dominēja reliģiskā tematika. Pašas senākās ir monumentālās glezniecības liecības pilīs un baznīcās. Viduslaikos baznīcu altārus rotāja skulptūras, kanceļu rotājumi un citi dekoratīvi darbi, ko darināja no koka, krāsoja un zeltīja. -
1561
Renesanse un Manierisms
Glezniecības tradīcijas šajā laikā bija visai nevienmērīgas, dominēja altārgleznas un portreti, ieviesās eļļas tehnika. Izcilākais manierisma paraugs portretu glezniecībā ir "Kurzemes hercoga Vilhelma portrets" (1615). Laicīgajā tēlniecībā visvairāk saglabājušies dzīvojamo ēku durvju portālu plastiskie rotājumi. 16. gadsimta beigās populārs kļuva ieejas daļas rotājums ar reljefiem. -
Baroks un Rokoko
Rokoko gleznās baroka mākslas spēcīgie ritmi, tumšās krāsas un varoņu motīvi pārveidojās par ātrām, delikātām kustībām, bālām krāsām.Baroka laikam raksturīgi reprezentatīvi aristokrātu parādes portreti. Latvijā tas visspilgtāk izpaudās Kurzemes hercogistes galma glezniecībā. -
Klasicisms un Romatisms
Latvijā klasicisms ienāca no Krievijas un Vācijas.Klasicisms izpaudās visās tēlotājmākslas jomās, bet glezniecībā un grafikā parādījās arī romantisma iezīmes. Klasicisms veicināja aktīvāku pievēršanos mitoloģisku un vēsturisku ainu glezniecībai.Stājglezniecībā populārākā bija portretu glezniecība. Par otro populārāko žanru kļuva ainava. Apgaismības idejas rosināja interesi par apkārtējo vidi. Mākslinieki meklēja ideālas klasicisma ainavas, populāri bija Itālijas skati. -
Historisms un Reālisms
Latviešu glezniecību šajā laikā ietekmēja krievu mākslas attīstība, jo daudzi mākslinieki izglītojās Pēterburgā. Pēterburgas Mākslas akadēmijā šajā laikā dominēja klasicisma, romantisma un reālisma apvienojums. Tematiski visbiežāk tika gleznoti darbi ar mitoloģiskiem un vēsturiskiem sižetiem. Populārākā bija eļļas tehnika. -
Jūgendstils
Jūgendstila ietvaros pastiprināta uzmanība tika piešķirta namu iekštelpu veidojumam. Par prioritāti projektēšanā kļuva funkcija un stilistiskā vienotība. Jūgendstilu, it sevišķi dekoratīvo jūgendstilu, raksturo ornamenti, augu un fantastisku dzīvnieku figūras, ģeometriskas formas, apaļi logi, izliektas formas, nacionālajā romantismā — stilizēti etnogrāfiski ornamenti.Jūgendstila iezīmes bija manāmas arī glezniecībā paralēli reālismam un simbolismam. -
Klasiskais modernisms un jaunreālisms
Tas noraida tradicionāli atzītas formas un uzsver individuālismu un jūtīgumu. Modernā māksla ir radošās pasaules reakcija uz racionālistu praksi un perspektīvām jaunajai dzīvei un idejā.