-
Dzimšana
Dzimis 1864. gadā Sakstagala pagasta "Kolnasātas" mājās zemnieka Staņislava un Ievas Trasunu ģimenē kā jaunākais no septiņiem dēliem. -
Period: to
Mācības Jelgavā
Mācījās Jelgavas ģimnāzijā. -
Period: to
Mācības reālskolā
Mācījās Jelgavas apriņķa skolā un no 1880.gada Jelgavas reālskolā. -
Period: to
Studē Sanktpēterburgas garīgajā seminārā
Studijas Katoļu garīgajā seminārā Pēterburgā. Mācoties seminārā, iesniedzis tā vadībai lūgumu mācīt latviešu valodu (latgaliešu izloksni) tiem garīdzniekiem, kurus nolemts sūtīt uz Latgali. -
Period: to
Studijas Pēterburgas garīgajā akadēmijā
Ieguvis teoloģijas maģistra grādu katoļu garīgajā akadēmijā Pēterburgā. -
Katoļu mācītājs
Ordinēts par katoļu mācītāju. -
Period: to
Strādāja par vikāru svētā Staņislava draudzē
- gadā Trasuns atgriežas no izsūtījuma un līdz 1900. gadam strādā par vikāru svētā Staņislava draudzē Pēterburgā.
-
Period: to
Publicēja „Katoļu māju kalendārā
Publicēja „Katoļu māju kalendārā”, šajā izdevumā publicēti Trasuna pirmie literārie sacerējumi – hagiogrāfisks darbs "Sv. Agneses dzīve", skice "Laba sieva" un tēlojums "Aizgavēņa naktī". -
Period: to
Izdod kalendāru
Trasuns izdod pats savu kalendāru „Daugavas katoļu kalendārs”. -
Profesors Rīgas katoļu garīgajā seminārā
Trasuns ieņem profesora amatu Rīgas katoļu garīgajā seminārā, kur pasniedz filozofiju un teoloģiju. -
Profesors Sanktpēterburgas garīgajā seminārā
No 1902. gada strādāja kā profesors Sanktpēterburgas garīgajā seminārā, kur izcīnīja tiesības mācībām daļēji notikt latgaliešu valodā un aizsāka latgaliešu literārās tradīcijas mācīšanu. -
Garīgās tiesas loceklis
Trasuns kļūst par garīgās tiesas locekli. -
1905. gada revolūcija Latvijā
- gada janvārī sākās 1905. gada revolūcija Latvijā, kas turpinājās līdz 1907. gadam. Revolūcijas dēļ Kurzemes un Vidzemes guberņā ieviesa karastāvokli un sacelšanās apspiešanai ieveda Krievijas regulārā karaspēka un kazaku vienības jeb soda ekspedīciju.
-
Proģimnāzijas vadītājs
No 1906. gada Trasuns ir Pēterburgas Staņislava proģimnāzijas vadītājs. -
Krievijas Impērijas 1. Valsts dome.
Viņš pārceļas uz Pēterburgu, jo tiek ievēlēts Krievijas pirmajā valsts domē, kura pastāv tikai līdz tā gada jūlijam. -
Period: to
Laikraksts "Auseklis"
Trasuns izdod laikrakstu „Auseklis”. -
Period: to
Kalpo par garīdznieku draudzēs
Trasuns kalpoja par garīdznieku dažādās vietās mūsdienu Krievijas,Baltkrievijas un Igaunijas teritorijā esošajās katoļu baznīcu draudzēs - Pēterburgā, Narvā, Novgorodā, Tallinā, Gatčinā. -
Latgales pagaidu zemes padome
Pirmajā Latgales kongresā Trasunu ievēl Latgales pagaidu zemes padomē par priekšsēdētāju. (1917-1918) -
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš Latviju skāra 1914. gadā, daudzi latvieši tika mobilizēti Krievijas Impērijas armijā. -
Kongresa vadītājs
Piedalījās 1917. gada 9. un 10. maija Pirmā Latgales kongresa organizēšanā. Rēzeknē notiek Latgales kultūras darbinieku un garīdznieku kongress, kurā tiek lemts par Latgales pievienošanos Vidzemei un Kurzemei un par Latgales zemnieku savienības dibināšanu. -
1917. gada Krievijas revolūcija jeb februāra revolūcija
Revolūcijas cēloņi bija Krievijas militārās neveiksmes Pirmajā pasaules karā, kas radīja vispārēju valsts novājināšanos.
Karš izraisīja smagas ekonomiskās problēmas (finanšu krīze, pārtikas piegādes traucējumi u. c.), kas pastiprināja iekšpolitisko nestabilitāti. -
Iestājās par vienotību
Latgales kongresā Rēzeknē konsekventi iestājās par Latgales vienotību ar Vidzemi un Kurzemi kopējā Latvijas valstī. -
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas- karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku.
Karadarbība sākās drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas un beidzās līdz ar Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanu 11.08.1920.
11.11.1919. cīņās Latvijas armija uzveica Bermonta vadīto armiju Rīgā un atbrīvoja no pretinieka karaspēka Daugavas kreiso krastu un līdz ar to visu Rīgu.
Brīvības cīņu veterānu apbalvošanai 1920.gadā izveidoja Lāčplēša Kara ordeni. -
Krievijas pilsoņu karš
Krievijā no 1918. līdz 1921. gadam. Krievijas pilsoņu karu izraisīja nespēja mierīgā ceļā atrisināt daudzas Krievijas sabiedrībai svarīgas problēmas. Būtiskākās no tām bija: valsts iekārta pēc Februāra revolūcijas; Pirmā pasaules kara turpināšana vai separāta miera slēgšana; zemes sadalīšana zemniekiem -
Tautas padome
Trasuns tiek ievēlēts par Latgales pārstāvi Latvijas Tautas padomē, kura 1918. gadā proklamē neatkarīgu Latvijas valsti.
(1918-1920) -
Lietuvas neatkarības deklarācija
- gada 16. februārī Vācijas okupētajā Viļņā tika pasludināta neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošana. Tā bija jau otrā Lietuvas neatkarības deklarācija dažu mēnešu laikā. Atšķirībā no 1917. gada 11. decembrī pieņemtās un Vācijas varas iestāžu diktētās deklarācijas, 16. februārī pieņemtais dokuments runāja par pilnīgu Lietuvas neatkarību gan no Krievijas, gan Vācijas.
-
Latvijas neatkarības pasludināšana
Kā Tautas padomes loceklis piedalās Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanā. Brīvības cīņu posmā bijis iekšlietu ministra biedrs Kārļa Ulmaņa Pagaidu Valdībā. -
Versaļas līgums
Versaļas līgums ir miera līgums, kuru izveidoja 1919. gada Parīzes miera konference 1. pasaules kara noslēgumā. Tajā Vācija un tās sabiedrotie uzņēmās atbildību par kara izraisīšanu un piekrita samaksāt milzīgu kompensāciju (reparācijas). -
Rēzekne - Latvijas galvaspilsēta
Pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā Rēzekne kādu laiku bija LSPR galvaspilsēta. -
Period: to
Iekšlietu ministra biedrs
Iekšlietu ministra biedrs Latgales lietu jautājumos Pagaidu valdībā. -
Satversmes Sapulce
Pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments – Satversmes sapulce – uz pirmo svinīgo sēdi sanāca 1920.gada 1. maijā Rīgā, bijušajā Bruņniecības namā. Par Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkciju. Satversmes Sapulce nepilnos divos gados izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
F. Trasuns bija Latvijas Republikas Satversmes sapulces deputāts 1920-1922. gadam. -
Period: to
Saeimas deputāts
Latvijas Republikas 1. un 2. Saeimas deputāts. -
Izdod laikrakstu
Izdod laikrakstu „Zemnika Bolss”, kurā raksta daudz publicistiskus rakstus par aktuāliem sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem. 1924. gads -1926. gads -
F. Trasunu izslēdz no baznīcas
- gadā sākas Trasuna konflikts ar Romas katoļu baznīcas pārstāvjiem, viņam tiek aizliegts baznīcā vadīt garīgās ceremonijas.
- gadā viņu izslēdz no baznīcas. Oficiālais iemesls ir viņa, katoļu priestera, neapmierinošā uzvedība, tostarp attiecības ar sievieti vārdā Marija Staņislavska, kuru Trasuns pieņēmis savās mājās par saimnieci pateicībā par viņas palīdzību revolūcijas laikā.
-
Miršana
Mirst 1926. gada 6. aprīlī
https://1drv.ms/w/s!AqFAusxYXhlZhWCKpAoKBuXlKRgM?e=kM8ccL -
-
Secinājumi1
- Domāju, ka piemineklis jāuzstāda pēc cilvēka nāves. Pieminekļa uzstādīšana pēc nāves parasti ir sabiedrības iniciatīva cilvēka vai kāda vēsturiska notikuma piemiņai. Jau pats vārds "piemineklis" norāda, ka tas ir piemiņai. Piemineklis tiek uzstādīts lai pieminētu cilvēku un neaizmirstu viņa paveikto.
-
Secinājumi2
Piemēram, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, pie Brīvības pieminekļa notika Svinīgs pasākums, bet Otrā pasaules kara cīnītājiem veltīts piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos. -
2. Secinājumi
Uzskatu, ka pieminekļi nav jāuzstāda tikai kapos, jo ir cilvēki, kuri kapos jūtas neērti un neomulīgi, tādēļ negrib uz tiem doties. Pieminekļus uzstādot pilsētas vidē, tos var apskatīt jebkurš garāmgājējs.
Kapi nav vieta uz kuru skolēni labprāt dodas. Ja piemineklis ir novietots pilsētā, netālu no skolas tad skolēnam var rasties interese to apskatīt un izlasīt, kas ir uz plāksnītes. Turklāt pilsētā pie pieminekļiem var rīkot dažādu tematiku pasākumus, bet kapos parasti rīko piemiņas pasākumus. -
Secinājumi
F. Trasuns bija viena no ievērojamākajām personībām Latgales un Latvijas vēsturē. Prezidents Jānis Čakste izteica šādus vārdus: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali”. Trasuna redzējums par Latgales apvienošanu ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem guva atbalstu 1917. gada Latgales kongresā. Trasuns bija pirmais latgalietis, kuru ievēlēja kādas valsts parlamentā. -
Izmantotā literatūra 1-3
- Šiliņš, J. Nacionālā enciklopēdija/Februāra revolūcija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/1697 (2023. gada 20. marts)
- Šiliņš, J. Nacionālā enciklopēdija/Krievijas pilsoņu karš. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/2400 (2023. gada 16. novembris)
- Malahovskis, V. Nacionālā enciklopēdija/Francis Trasuns. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/95851-Francis-Trasuns (2023. gada 12. septembris)
-
Izmantotā literatūra 7-8
- Latvijas Republikas Saema. Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/11398 (saite sk. 10.12.2023)
- Vineta, Vilcāne. Lsm.lv/Garīdznieks Francis Trasuns – latgaliešu izcilākais politiķis. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/garidznieks-francis-trasuns--latgaliesu-izcilakais-politikis.a226113/ (2.marts, 2017. gads)
-
izmantotā literatūra 9-11
- SIA info. Latgales plānošanas reģions. Pieejams: https://lpr.gov.lv/lv/2009/rezekne-atklats-piemineklis-izcilajam-latgales-valstsviram-francim-trasunam/ (28. maijs, 2009)
- Latvijas pieminekļi. Latvijaspieminekļi.lv/rezekne piemineklis francim trasunam. Pieejams: https://latvijaspieminekli.lv/rezekne-piemineklis-francim-trasunam/
- Putiķis, G. (2018). Jelgavas ģimnāzistu dzīvesstāsti un viņu devums Latvijas valstij. Jelgava: Jelgavas pašvaldība.
-
Izmantotā literatūra 12-13
- Ābeltiņa, M., LSM.lv Ziņu redakcija. Lsm.lv/Latgales kultūras dižgaram Francim Trasunam - 150. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latgales-kulturas-dizgaram-francim-trasunam-150.a85712/ (16.maijs, 2014)
- Uzdevumi.lv/Zaudētājvalsts I pasaules karā. Piejams: https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/9-klase/starpkaru-periods-7218/re-26e5a562-e0f0-46ef-b22b-3eb6fdba0946
-
Izmantotā literatūra 4-6
- Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstnesis. A daļa, nr.11 Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:654765|article:DIVL133|query:FRANCIS%20TRASUNS%20Francis%20Trasuns%20 (01.11.1993)
- Literatūra.lv/Francis Trasuns. Pieejams: https://www.literatura.lv/personas/francis-trasuns (saite sk. 08.12.2023.)
- Ločmele, K. Nacionālā enciklopēdija/Lāčplēša diena. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/126064-L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a-dien (06.11.2022)
